Butāna - informācija par valsti

Butānas karte:
Butānas karte
Butānas karogs:
Butānas karogs
Butānas ģerbonis:
Butānas ģerbonis
Valsts platība:
38 394 km²
Iedzīvotāju skaits:
720 679 (2012.gadā)
Oficiālā valoda:
dzongkha
Galvaspilsēta:
Thimphu
Naudas vienība:
Ngultrum (BTN)
Valsts iekārta:
konstitucionāla monarhija
Reliģija:
budisms (75%), hinduisms (25%)
Nacionālais koks:
ciprese
Nacionālais putns:
krauklis
Nacionālais zieds:
zilā magone
Nacionālais dzīvnieks:
takins
Nacionālais sporta veids:
loka šaušana

Vēsturiski Butāna ir bijusi viena no visizolētākajām valstīm pasaulē, taču kopš 20.gadsimta 60.gadiem Butāna pakāpeniski atver durvis uz apkārtējo pasauli. Tagad Butānā ir tieša starptautiskā aviosatiksme, pieejams internets, mobilie sakari un kabeļtelevīzija. Tomēr Butānas attīstība tiek pārraudzīta, lai modernizācija būtu līdzsvarota ar seno kultūru un tradīcijām, ievērojot nacionalitātes kopējās laimes filozofiju. Valdība uzmana, lai videi netiek nodarīts kaitējums un tiek saglabāta tradicionālā kultūra un identitāte. Tiek uzskatīts, ka Butāna savu nosaukumu ir ieguvusi no sanskrita vārda “Bhotant”, kas nozīmē “Tibetas beigas”, vai arī no vārda “Bhu-uttan”, kas nozīmē “augstiene”. Vēsturiski butānieši savu zemi ir dēvējuši par Druk Yul, kas nozīmē Pērkons pūķa zeme, un tāpēc arī šodien Butānas valsts karogu rotā pūķis. Butāna tiek dēvēta arī par pēdējo Šangri La. Leģendu par Šangri La radīja britu rakstnieks Hiltons, kas to apraksta savā romānā “Zaudētais horizonts”. Šangri La ir gluži vai paradīze, kur valda absolūta harmonija un cilvēki dzīvo mierā un laimē.

Ģeogrāfiskais stāvoklis

Butāna ir valsts Āzijas dienvidos, Himalaju dienvidu nogāzēs, bez pieejas pie jūras. Butāna robežojas ar divām varenām valstīm – ziemeļos ar Ķīnu (Tibetu), bet dienvidos, austrumos un rietumos ar Indiju. Butānu no Nepālas atdala Indijas štats Sikhima. Par Butānas robežām mēdz teikt, ka tās atrodas tur, kur no kalniem ripojošs akmens apstājies. Valsts reljefs ir ļoti daudzveidīgs – vidusdaļā ir kalni un Himalaju ielejas, tās dienvidos ir subtropiskie līdzenumi, bet ziemeļos slejas iespaidīgie Himalaju kalni, kuru dažas no virsotnēm sasniedz pat 7000 m augstumu. 20% Butānas teritorijas pastāvīgi ir zem sniega segas un vairāk nekā divas trešdaļas teritorijas pārklāj meži.

Klimats

Butānas klimats mainās atkarībā no augstuma, sākot ar subtropisko klimatu dienvidos, mērenās joslas klimatu kalnainajā vidusdaļā un polāro klimatu ziemeļos. Butānā ir četri gadalaiki:

  • ziema (janvāris – februāris),
  • pavasaris (marts – maijs),
  • vasara jeb lietus sezona (jūnijs – augusts),
  • rudens (septembris – decembris).

Rietumbutānā musona lietusgāzes ir vispēcīgākās, savukārt Dienvidbutānā ir karstas, mitras vasaras un vēsas ziemas; centrālajā un Austrumbutānā klimats ir mērenāks un sausāks nekā rietumos, ar siltām vasarām un vēsām ziemām.

Vēsture

Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka Butāna bija apdzīvota jau 2000 gadus pirms mūsu ēras. Vasarās klejotāji-gani šurp veda savus ganāmpulkus, kamēr ziemā viņi pārceļoja uz zemākajām dienvidu ielejām. Daļa butāniešu joprojām piekopj šādu dzīvesveidu. Butānas ielejas bija samērā ērts ceļš pāri Himalajiem, tāpēc tiek uzskatīts, ka Manas upes ieleja tika izmantota kā migrācijas ceļš no Indijas uz Tibetu.
Visdrīzāk sākot ar 2. gadsimtu Butānā tika ieviests budisms, lai arī vairums vēsturnieku ir vienisprātis par to, ka pirmie budistu tempļi Butānas teritorijā tika būvēti 7. gadsimtā. Pirmais Butānas vēsturiski fiksētais notikums bija svētā Padma Sambhava ceļojums 747. gadā. Saskaņā ar budistu leģendu, Bumtangas karali apsēda dēmons un viņš lūdza palīdzību skolotājam Guru Rinpoče, kuram izdevās dēmonu notvert un pievērst to budismam.
Līdz pat 17.gs. sākumam Butānā pastāvēja feodālā sistēma ar dažādiem savā starpā karojošiem klaniem, līdz kamēr teritoriju apvienoja Tibetas lama un militārais līderis Šabrungs Ngavangs Namgjals, kas bēga no Tibetas reliģiskās vajāšanas dēļ. Ceļojot pa Rietumbutānu un popularizējot savu mācību, viņš ieguva būtisku politisku varu, līdz viņš pasludināja sevi par Butānas reliģisko līderi. Lai aizsargātu valsti no pastāvīgajiem Tibetas uzbrukumiem, Namgjals uzbūvēja neieņemamu dzongu (cietokšņu) sistēmu un izveidoja likumus, kas ļāva centralizēti kontrolēt dažādu vietējo klanu spēkus. Daudzas šādas dzongas pastāv joprojām un ir aktīvi reliģijas un rajona administrācijas centri.
Līdz pat 1960. gadam valstī nebija nacionālās valūtas, telefonu, skolu, slimnīcu, pasta un, protams, tūristu. Tikai trešā Butānas karaļa vadībā kopš viduslaikiem saglabājusies feodālā sabiedrības iekārta tika mainīta, valsts uzsāka ceļu uz modernizāciju un attīstību, tai pat laikā stingri pieturoties pie tradīcijām un saglabājot savu identitāti un unikālo vidi. 1971. gadā Butānu pieņēma ANO.

Labākais apmeklējuma laiks

Ceļošanai un pārgājieniem vispiemērotākais laiks ir rudenī (no septembra beigām līdz novembra beigām), kad debesis ir zilas un vareno kalnu virsotnes ir skaidri saskatāmas. Rudenī notiek arī slavenais deju festivāls Tsechu, kas norisinās valsts galvaspilsētā Thimphu un spēj piesaistīt lielu interesantu un dalībnieku skaitu. Ziemas mēneši ir piemēroti ceļošanai pa Butānas rietumu daļu, putnu vērošanai dienvidu subtropiskajos džungļos, kā arī raftingam. Dienas parasti ir saulainas un patīkamas, bet saulei norietot laiks kļūst diez gan auksts. No decembra līdz februārim augstākos reģionus klāj sniega sega. Šajā laikā var tikt slēgts ceļš no Thimphu uz Bumthangu, līdz ar to šajā periodā nebūtu vēlams ieplānot savu ceļojumu. Pavasaris (no marta līdz maijam) tiek uzskatīts par otro labāko Butānas apmeklējuma laiku, lai gan šajā laikā būs nedaudz vairāk nokrišņu un mākoņu nekā rudenī. Tomēr Butānas ainavas būs krāšņākas, jo bagātīgi zied krāšņie rododendri, magnolijas un citi savvaļas ziedi. Vasara (no jūnija līdz augustam) ir musona periods, kas atnāk ar spēcīgām lietusgāzēm un pat ar plūdiem.

Minimālā un maksimālā gaisa temperatūra Butānā, temp, C°

  Paro
Max/Min
Thimphu
Max/Min
Punakha
Max/Min
Wangdue
Max/Min
Trongsa
Max/Min
Bumthang
Max/Min
Mongar
Max/Min
Trashigang
Max/Min
Janvāris 9.4/-5.8 12.3/-2.6 16.1/4.2 17.0/4.3 13.0/-0.2 10.8/-5.1 15.5/8.2 20.4/10.5
Februāris 13.4/1.5 14.4/0.6 19.6/5.3 19.0/7.8 13.9/0.4 10.0/-1.4 15.9/8.3 21.7/11.5
Marts 14.5/0.6 16.4/3.9 21.12/9.2 22.8/10.4 16.7/4.4 16.2/3.5 20.0/11.6 24.8/14.4
Aprīlis 17.6/4.6 20.0/7.1 24.4/11.2 26.2/12.9 20.1/6.6 18.7/3.9 2.8/14.0 28.3/17.0
Maijs 23.5/10.6 22.5/13.1 27.2/14.8 29.1/17.7 21.0/11.6 21.3/9.5 25.1/17.4 30.0/20.6
Jūnijs 25.4/14.1 24.4/15.2 31.2/19.5 29.2/20.1 22.2/13.6 22.5/3.5 26.1/19.5 30.7/22.6
Jūlijs 26.8/14.9 18.9/13.4 32.0/21.6 18.4/16.2 25.3/15.3 14.1/10.9 16.1/15.8 31.5/23.1
Augusts 25.3/14.7 25.0/15.8 31.4/19.8 29.1/20.0 23.8/15.0 23.0/13.7 25.4/19.6 30.2/22.7
Septembris 23.4/11.7 23.1/15.0 29.9/20.4 27.5/19.1 22.6/14.2 21.6/12.1 24.7/19.4 30.0/23.9
Oktobris 18.7/7.4 21.9/10.4 27.8/18.9 26.1/14.7 21.8/11.7 19.5/5.9 22.7/15.8 29.1/17.7
Novembris 13.9/1.4 17.9/5.0 22.3/13.0 22.6/9.6 19.8/6.4 16.1/-0.5 19.9/11.2 26.1/13.6
Decembris 11.2/-1.7 14.5/-1.1 15.0/7.9 19.1/6.3 18.2/2.5 12.3/-2.3 15.7/9.5 23.0/11.6

Kultūra

Lai gan modernā kultūra ir skārusi arī Butānu, tomēr valsts spējusi saglabāt savu identitāti. Piemēram, tradicionālais Butānas tērps tiek valkāts kā svētku dienās, tā arī ikdienā. Ikgadēji Butānā norisinās vairāki festivāli. Tseču ir festivāls, kura ietvaros tiek godināts Guru Rinpoče – svētais, kurš ienesa budismu Himalaju apvidū un Butānā. Šie festivāli tiek organizēti gandrīz katrā Butānas apvidū piesaistot simtiem iedzīvotāju un vienojot tos ticībā un garā.

Nacionālā virtuve

Vietējie ēdieni Butānā ir ļoti asi, jo ēdienu pagatavošanā tiek izmantots daudz sarkanais čili, taču viesnīcās ēdiens vairāk ir piemērots tūristu gaumei, kas ietver gan indiešu, ķīniešu, kā arī citu valstu ēdienus. Savā uzturā butānieši pārsvarā lieto dārzeņus, gaļas ēdienus, piena produktus un graudaugus (it sevišķi baltos un sarkanos rīsus). Nacionālais ēdiens ir “emadatse” - čili piparu un siera sautējums. Visos sabiedriskos pasākumos tiek servēta “suja” jeb sālīta sviesta tēja. Iecienīti dzērieni ir arī vietējais alus “chang” un alkoholisks dzēriens “arra”, kas gatavots no rīsiem, kukurūzas, kviešiem, miežiem vai prosas.

Aviotransports

1981.gada 5.aprīlī tika izveidota koncepcija par Butānas Nacionālās aviolīnijas izveidi. Lidosta tika izveidota gleznainajā pilsētā – Paro. 1983.gada 11.februārī savu darbību uzsāka Butānas Nacionālā aviolīnija “Drukair”. Šodien “Drukair” piedāvā lidojumus uz tādiem galamērķiem kā Butāna – Paro, Bumthang, Yongphulla; Singapūra; Taizeme – Bangkoka, Indija – Deli, Kolkata, Bagdogra, Guwahati, Gaya; Nepāla – Katmandu; Bangladeša – Dhaka.

Tūrisms

Līdz pat 20.gs. 60.gadu modernizācijas sākumam tikai karaliskajai ģimenei bija tiesības uzaicināt ārzemju viesus, tāpēc lielākoties Butānu apmeklēja tikai karaliskās ģimenes ciemiņi. Pirmā reize, kad liels ārzemnieku skaits tika uzaicināts ierasties Butānā, bija ceturtā karaļa kronēšana 1974. gadā. Pēc šī notikuma valstī tika ielaistas nelielas tūristu grupas un drīz tika izveidota Butānas tūrisma stratēģija: ierobežots augstas kvalitātes tūrisms par augstu samaksu.
Līdz 1991. gadam tūrismu organizēja valsts organizācija – Butānas Tūrisma Korporācija. Mūsdienās tas ir privāts bizness un Butānas tūrismu organizē gandrīz 200 privātu aģentūru. Taču Butānas valdība stingri pārrauga tūrisma jomu, lai tūrisms būtu videi draudzīgs, sociāli un kulturāli pieņemams, kā arī ekonomiski ienesīgs. Galvenais kontroles instruments ir valdības noteiktais minimālais tūrisma tarifs (minimālā dienas maksa). Tūristi var ierasties Butānā tikai iepriekš vienojoties ar kādu no valsts autorizētajām tūrisma aģentūrām par ceļojuma paketi un iepriekš apmaksājot pilnu ceļojuma maksu.
Reklamējot Butānu kā tūrisma galamērķi, tā tiek dēvēta par dabiskā skaistuma un vides pētnieku paradīzi. Butāna neapšaubāmi piesaista tūristus ar savu dabu un kultūras mantojumu. Skaistie ar sniegu klātie kalni, kurus apvij zaļā zāle, ielejas, ūdenskritumi un neskartā daba ir tikai dažas lietas, kas ir tūristu magnēts.

Svētku un izejamās dienas 2013.gadā

  • 2. janvāris – Ziemas saulgrieži,
  • 12. janvāris – Ziedojumu diena,
  • 11.-12. februāris – Jaunais gads,
  • 21.-23. februāris – Butānas piektā karaļa Jigme Khesar Namgyel Wangchuck dzimšanas diena,
  • 20. aprīlis – Shabdrung Kuchoe (Šabrunga Ngavanga Namgjala nāves gada diena),
  • 2. maijs – Butānas trešā karaļa Jigme Dorje Wangchuck dzimšanas diena,
  • 25. maijs – Budas nirvānas diena,
  • 2. jūnijs – Butānas ceturtā karaļa Jigme Singye Wangchuck kronēšanas gadadiena,
  • 18. jūnijs – Guru Rinpočes dzimšanas diena,
  • 12. jūlijs – Budas pirmais sprediķis,
  • 5. augusts – Butānas trešā karaļa Jigme Dorje Wangchuck nāves gadadiena,
  • 10. septembris – Dromchoe festivāls (tikai Thimphu iedzīvotājiem),
  • 14.-16. septembris – Tshechu festivāls (tikai Thimphu iedzīvotājiem),
  • 21. oktobris – Lietus diena,
  • 24. oktobris – Dashain festivāls,
  • 26. oktobris – Budas atgriešanās diena,
  • 1. novembris – Butānas piektā karaļa Jigme Khesar namgyel Wangchuck kronēšanas gadadiena,
  • 11. novembris – Butānas ceturtā karaļa Jigme Singye Wangchuck dzimšanas diena,
  • 17. decembris – Nacionālā diena.

Suvenīri

Butānas tempļu mūzikas CD; tekstilizstrādājumi; juvelierizstrādājumi; mākslinieku veidotas mandalas; dažādu garšvielu komplekti; koka bļodas – gan vienkāršas, gan ar sudrabu pārklātas.

Lielākās pilsētas

Thimphu – Butānas galvaspilsēta, un iespējams mazākā galvaspilsēta pasaulē. Pilsēta atrodas kalna nogāzē pie meža upes. Thimphu tiek uzskatīta par Butānas tradicionālās mākslas, arhitektūras, kultūras un tradīciju centru. Trashi Chhoe Dzong jeb Varenās reliģijas mežs ir viens no galvenajiem Thimphu apskates objektiem. Bet ja vēlas apskatīt kaut ko no Butānas modernā pieskāriena, tad tiek izcelta Thimphu mākslas skola, Nacionālā bibliotēka, kā arī Thimphu tirgus. Thimphu tirgū vienmēr var atrast lietas, kas raksturo valsti un ir visnotaļ krāšņas un acīm tīkamas. Attīstoties tūrismam, Thimphu tiek organizēti vairāki aktīvās atpūtas maršruti, kuros iespējams doties izbraucienos ar laivām, braukt ar velosipēdiem, kāpt kalnos u.c.
Paro – atrodas gleznainā Paro ielejā, 2250 m augstumā virs jūras līmeņa. Paro ieskauj upe, kurai blakus atrodas pati pilsēta. Paro ir pazīstama ar vēsturiskajiem ciematiem un koka būvēm, kuras celtas tradicionālajā stilā. Slavenākās tūristu atrakcijas šajā pilsētā ir Rinpung Dzong – skaists mežs, kuru 1946. gadā ierīkoja Šabdrungs Ngavangs Namgjals, Ta Dzong – sens skatu tornis, Taktsang klosteris un nacionālais muzejs. Paro ir mazākā pilsēta pasaulē, kurai pieder sava lidosta.
Bumtanga – Butānas garīgā zeme. Pilsēta ir slavena ar savām budisma vietām un tempļiem. Slavenākās apskates vietas ir Vamgdičholingas (Wangdichholing) pils, Džanbei Lakangas (Janbey Lhakang) templis, slepenā Kurdžei Lakangas (Kurjey Lhakang) ala un Džakar (Jakar) – lielākais Butāniešu dzongs.
Tašiganga – atrodas Butānas austrumos un ir lielākais apgabals valstī. Savulaik tas bijis centrs, kurā notika tirgošanās ar Tibetu. Tašiganga ir savienojums ar rietumu austrumu ceļu, kurš ved uz Indijas štatu Assamu.
Tongsa – atrodas Butānas centrālajā daļā. Šī vieta ir Karaliskās ģimenes vēsturiskā mītne. Pilsētā atrodas vairāki tempļi, un tā pazīstama ar savu ģeogrāfisko aizsardzību pret ienaidnieka spēkiem. Tongsa tiek uzskatīta par skaistāko Butānas pilsētu.
Phobjika – atrodas gleznainā ielejā, un ir pazīstama ar savu skaisto un saglabāto dabu. Pilsētas apvidū ir "Melnā kalna nacionālais parks", kurš tiek rūpīgi aizsargāts. Parkā atrodami reti dzīvnieki un putni, vieni no tiem – melnkaklainās dzērves, kas mitinās tur ziemas periodā. Tūristiem ir nepieciešamas speciālas atļaujas, lai varētu aplūkot dzērvju mitināšanās vietas. Tāpat parkā sastopami leopardi, Himalaju lāči, sarkanās lapsas u.c.
Punaka – bija Butānas galvaspilsēta līdz 1955. gadam. Šī pilsēta atrodas Dorčula (Dorchula) ielejā. Šajā pilsētā ir vairāki ļoti svēti Butānas tempļi, ieskaitot Marčenas Templi (Marchen), kurā atrodas iebalzamētais Šabdrunga Ngavanga Namgjala ķermenis.

© Tūrisma firma "Ar-Tur", 2001 – 2019

Top.LV
Latvijas Reitingi