Apskates objekti Fidži salās

Fidži ir vienas no kolorītākajām Klusā okeāna salām, plaši pazīstamas ar eksotisko melanēziešu, polinēziešu, mikronēziešu, indiešu, ķīniešu un eiropiešu tradīciju sajaukumu. Fidži salas izslavētas ar gaišzilajām lagūnām, grezno krasta līniju, tīrām upēm, pakalniem, kurus klāj mužzaļi meži. Lielās salas interesantas ar floru un dzīvnieku valsti. Daudzie nacionālie parki un rezervāti, t.sk., zemūdens, salu pasauli ļauj ieraudzīt tādu, kāda tā bijusi ilgi pirms cilvēku ierašanās. Salas nav palikušas civilizācijas neskartas, tomēr tā minimāli ietekmējusi šo pārsteidzošo vietu.

Viti-Levu

Viti-Levu sala (fidžieši to izrunā kā “vi-ti lai-vu” - “lielā sala”) atrodas arhipelāga rietumu daļā. Tā ir pati lielākā (10 390 km²) un augstākā (1324 m) Fidži, trešā lielākā Klusajā okeānā aiz Jaunkaledonijas un Havaju Lielās salas. Izmērs 146 x 106 km. Salā atrodas valsts lielākie vulkāniskie masīvi un dzīvo 70% valsts iedzīvotāju. Šeit atrodas Fidži lielākās pilsētas – Suva, Lautoka, Nadi, Sigatoka, Navua, Rakiraki un citas. Nadi atrodas starptautiskā lidosta.
Sausākajā salas rietumu pusē, kas pazīstama kā “Karstie rietumi”, atrodas lielākā daļa valsts kūrortu un plašas cukurniedru plantācijas. DA piekrastē atrodas galvaspilsēta un valsts galvenā osta – Suva. Pa salas perimetru ved labiekārtots autoceļš, kas savieno kūrortus un pilsētas. Jāievēro, ka klimats dažādās salas vietās ievērojami atšķiras – rietumu pusē gandrīz vienmēr spīd saule un ir salīdzinoši sausāks. Austrumu puse ir zaļāka un saņem daudz lielāku nokrišņu daudzumu (līdz 2500 mm nokrišņu gadā).

Suva

Fidži galvaspilsēta atrodas Viti-Levu salas DA piekrastē, paugurainā pussalā starp Laukalas līci un Suvas ostu. Tā ir valsts politiskais un administratīvais centrs, kā arī galvenā osta un senākā pilsēta. Suvā un tuvajos ciemos dzīvo gandrīz puse no Fidži pilsētu iedzīvotājiem, tāpēc to uzskata par vienu “dzīvākajām” pilsētām Klusā okeāna centrālajā daļā. Par Fidži galvaspilsētu Suva kļuva 1882.gadā, kad kļuva skaidrs, ka senajai galvaspilsētai Levukai vairs nav kur paplašināties. Sākotnēji Suva bija neliela apmetne ar dažām mūra mājām Viktorijas laika stilā, kas vasarās grima putekļos, ziemā – dubļos. Tās kļūšana par galvaspilsētu notika diezgan strauji, jau 1922.gadā tā kļūst par lielāko ostu, ātri kļūst nozīmīga un gūst ietekmi reģionā. Mūsdienās tā ir kosmopolītiska pilsēta, kurā dzīvo fidžieši, indieši, ķīnieši, ieceļotāji nop Eiropas, Tongas, Samoa un Rotuma, kā arī daudz citu tautību. Pateicoties tam, arī pieminekļi pilsētā saistāmi ar dažādām kultūrām un piešķir mošejām, tempļiem, baznīcām un kultūras centriem kolorītu un savdabību. Galvenais apskates objekts Suvā ir Fidži muzejs, kas atrodas vēsturisko Trastonu dārzu centrā blakus Valdības namam un senajai parlamenta ēkai www.fijimuseum.org.fj. Fidži muzejā ir bagātākā antropoloģijas un arhipelāga vēstures priekšmetu kolekcija. Tas ir pirmais šāda veida muzejs Klusā okeāna salās. Interesanta ir Universitātes ēka, skaistas freskas St. Francis-Xavier High baznīcā paugurā, pār kuru ved “karaļu ceļš”, Sentenari metodistu baznīca un 1902.gadā celtā katoļu baznīca – viens no redzamākajiem orientieriem pilsētā. Suva burtiski slīgst zaļumos. Palmas aizņem pat vismazākos zemes pleķīšus. Pilsētā saskaitīti ap 80 dažādu veidu un izmēru parki.
Prakstiski visa Suvas darījumu dzīve koncentrēta centrālajā Viktorijas ielā, uz kuras atrodas vairākas kolorītas koloniālā stila ēkas, bankas, viesnīcas, restorāni, naktsklubi u.c. Gandrīz blakus atrodas municipālais tirgus – pilsētas galvenā tirdzniecības vieta, netālu no tās – pamesta eiropiešu kapsēta. Tikai 10 km aiz pilsētas robežām atrodas visvecākais kultūras centrs Fidži – Orhideju sala. Šeit atrodas Polinēzijas kultūras centrs, kurā apkopots iespaidīgs skaits vietējas faunas un floras objektu, ievērojamais Alberta parks, kurā 1928.gadā piezemējās austrāliešu lidotājs Čarlzs Kingsfords Smits, kurš pirmais veica lidojumu no ASV uz Austrāliju, kā arī tradicionālais Bure Kalou templis ar 15 metrus augstu torni un neliels kultūras ciems ar tradicionālo amatniecības un etnogrāfisko izrādi.
Pilsētā ir sava pludmale, tomēr visi dod priekšroku atpūtai pludmalē Pacific Harbor līcī, kas atrodas 20 minūšu brauciena attālumā no galvaspilsētas. Līci nereti sauc par “piedzīvojumu galvaspilsētu”. Daudzie salas kūrorti tika celti speciāli pēc vienota plāna, rēķinoties ar ārzemju tūristiem. Šeit atrodas daudz luksuss klases viesnīcu, desmitiem pirmās klases viesnīcu un golfa klubs ar 18 bedrītēm.
Netālu esošā Beka sala ir unikālo “savau” cilts tradīciju – staigāšana pa degošām oglēm – dzimtene. Visā līča piekrastē ir daudz zvejas un daivinga klubu, kas arī nav pārsteidzoši, jo vietējie ūdeņi patiešām ir skaisti, bet zemūdens pasaule plaši pazīstama ar sugu daudzveidību.
Vairākas tuvās salas vilina tūristus. Kandavu (100 km D no Viti-Levu) – pastorāla, vidēja lieluma sala ar daudziem ciematiem, īsta sērferu un daiveru “meka”. Januka izslavēta ar pludmales nometnēm un teicamiem sērfošanas apstākļiem. Coral Coast – populārs kūrortu rajons. No Suvas līdz Momi (20 km D no Nadi) stiepjas grezna pludmale ar visu līmeņu viesnīcām.

Sigatoka

Nelielā pilsētiņa Sigatoka atrodas Viti-Levu DR piekrastē, 61 km D no Nadi un 127 km R no Suvas. Izpletusies valsts otrās lielākās upes Sigatokas krastos tā ir klusa lauksaimnieku pilsētiņa, kuras iedzīvotāji nodarbināti Koraļļu krasta kūrortu viesu apkalpošanā. Pilsētas galvenās apskates vietas ir skaļš tirgus, lielā mošeja, Kalevu kultūras centrs, pārsteidzošas arhitektūras savrupnams paugurā pilsētas nomalē.
Visvairāk viesu šeit ierodas apmeklēt pirmo valsts Nacionālo parku Sigatoka-Send-Djonz (atklāts 1989.g.) pie Kulukulu ciemata (2 km D no Sigatokas). Plašs kāpu rajons, kas ir ļoti neraksturīgs reģiona salām, aizņem aptuveni 350 ha platību un ir viena no galvenajām valsts arheoloģisko izrakumu vietām. Šeit atrasti vairāk kā 60 apbedījumi no XV gs.p.m.ē., svētās Naihere alas, kā arī daudz māla trauku un darba rīku paraugi no salas apdzīvošanas sākuma. Sigatokas ielejā atrasti vairāk kā 200 arheoloģisko rajonu un vairāk kā 10 nocietinātas tongiešu apmetnes, ieskaitot Tavuni fortu, kurš, kā uzskata, piederējis leģendārajam tongiešu virsaitim Maile Latemai (XVIII gs.).

Nadi

Trešā lielākā Fidži pilsēta, atrodas Nadi līča krastā, 80 km uz ziemeļiem no Sigatokas. Vietējā ekonomika te pilnībā atkarīga no tūrisma, un, lai arī šī nav pievilcīgākā valsts daļa, tā ir piemērota vieta, no kuras doties ceļojumos pa Viti-Levu salu un Koraļļu krasta kūrortiem.
Nadi sākas šosejas interesantākā daļa. Tā ved caur elpu aizraujošām vietām, gar nelieliem fidžiešu un indiešu ciemiem, cukura plantācijām, gar koraļļu lagūnām.
Galvenais apskates objekts Nadi ir Svami Šiva-Šri-Subramanija templis galvenās ielas dienvidu galā. Tas ir lielākais indiešu templis dienvidu puslodē. Daudzkrāsaina piramīda, bagātīgi rotāta ar visiem iespējamiem reliģiskajiem elementiem paceļas 30 m augstumā. Patiesībā tas nav viens, bet trīs tempļi, pie tam katra daļa veltīta savai dievībai – Murugantu, Haneše un Minakši.
Dažu minūšu brauciena attālumā no lidostas atrodas krāšņs vietējais tirgus, kurā var iegādāties vietējos suvenīrus, produktus, apģērbu. Pusstundas braucienā no Nadi iespējams redzēt vienu no skaistākajiem Fidži krastiem – Natadola pludmali. Šeit bieži notiek ekskursijas uz daudzajiem kalnu ciematiem, orhideju dārziem, kultūras centriem, kā arī retākā reģiona valstu izklaide – brauciens pa upēm uz attāliem ciemiem, kur tūristiem ir iespēja iepazīties ar vietējo cilšu tradīcijām un sadzīvi.
A no Nadi atrodas kalnu rajons Nausori. Tas ir fantastisku ainavu rajons, ļoti zaļš, ar straujām upēm, kurā dzīvo nošķirtākie Fidži klani. Navalas ciemu uzskata par gleznaināko Fidži. Te arī mūsdienās visas ēkas veido tipiskā polinēziešu cilšu stilā. Navaleiši nesteidzas baudīt civilizācijas augļus un joprojām visi darbi, arī saziņa ar tūristiem tiek uzticēta cilts virsaitim, kurš izrāda interesantākās vietas ciemā.
Netālu atrodas Bukuija ciems, kas arī ir apskates vērts.
“Guļošā giganta” botāniskais dārzs plešas Nausori priekškalnē, 15 km ziemeļos no Nadi. Parku dibināja amerikāņu aktieris Raimonds Barrs 1977. gadā kā privātu orhideju kolekciju. Mūsdienās parks aizņem aptuveni 20 hektāru lielu platību, tajā aug ap 2000 dažādu veidu orhideju, kā arī gandrīz 400 veidu augu, kas stādīti skaisto ziedu fonā. Šeit atrodas Barra namiņs ar fotogrāfiju kolekciju un aktiera personīgajām lietām, kā arī vairākas skatu platformas un neliels tējas namiņš.

Lautoka

Lautokas pilsēta atrodas Viti-Levu ZR piekrastē, 25 km uz ziemeļiem no Nadi starptautiskās lidostas. Saskaņā ar leģendām, reiz starp divām ciltīm izcēlās naids, ziemeļu cilts virsaitis nogalināja savu pretinieku, kliedzot “lau-toka” (trāpīts ar šķēpu). Tas vēlāk kļuva par ciema nosaukumu. 1789.gada 7.maija rītā pie Lautokas krastiem piestāja fregate “Baunti” kapteiņa Blaja vadībā. Tie bija pirmie eiropieši Fidži. Pilsētu ieskauj okeāna ūdeņi no vienas puses un cukurniedru plantācijas no otras. Arvien biežāk pilsētu sauc par “Cukura pilsētu”. Cukurniedres, tāpat kā tūrisms ir viens no galvenajiem Fidži ekonomikas balstiem. Te atrodas valsts lielākā cukurfabrika, liela piestātne.
Lautoka ir ļoti tīra un ekoloģiski nevainojama – visi uzņēmumi izmanto vietējās izejvielas, traktorus un mašīnas aizstāj zirgi vai vērši. Pilsētā ir labs botāniskais dārzs un neliels parks bērniem. Te atrodas golfa klubs un 3 laukumi dažādiem sporta veidiem, 4 kinoteātri, un 4 sabiedriski klubi. Lautoka lepojas ar pasākumiem – katru gadu pilsētā norisinās Cukura festivāls, kas ilgst visu septembri un pulcē valsts labākos māksliniekus.
Pilētas galveno ielu rotā “karalisko palmu” aleja, bet municipālais tirgus (58000 m²) tiek uzskatīts par vienu no labākajiem Viti-Levu rietumu piekrastē.
Galvenie tūristu piesaistītāji ir pasaules klases kūrorti Denaru un Abaka. Denaru salā ir divas greznas viesnīcas, starptautiskās klases golfa laukums, jahtu un kuteru piestātne. Abakā atrodas vairākas pirmās klases viesnīcas, vietējo amatnieku tirdziņš, beznodokļu veikali, piestātne.
Ziemeļu piekraste, pazīstama kā “Gaismas krasts”, izslavēta ar relatīvi sausāku kliematu. Kalnu rajons ap Rakiraki ievērojams visā pasaulē ar tīrajiem artēziskajiem avotiem “Fidži ūdens”.

Levuka

Nelielā Levukas pilsēta atrodas Ovalau salā, Lomaiviti arhipelāga centrā. Britu kolonizācijas laikā tā bija valsts galvaspilsēta. XVIII gs.beigās pilsētu dibināja sandalkoka tirgotāji, XIX gs.tā izauga par lielu ostu un vaļu medību centru. Gadsimta vidū šeit izvietoja koloniālo administrāciju. Starp kalniem un jūru iespiestā pilsēta nespēja veikt visas nepieciešamās pārvaldes funkcijas, tāpēc 1882.gadā galvaspilsētu pārcēla uz Suvu. Levuka ir pirmā eiropiešu apmetne Fidži, tajā ir daudz koloniālā laika ēku.
Labi saglabājušās kolorītās Levukas mājas ļauj salīdzināt pilsētu ar “mežonīgajiem rietumiem”. Iedzīvotāji sajaukušies (fidžieši, eiropieši), lielākoties nodarbojas ar zivju zveju.
Pilsētas apskates objekti ir Seyshen Site, kur parakstīja Lielbritānijas protektorāta aktu (1874), Svētās Sirds baznīca (1858), sieviešu klostera skola (1891), rātsnams (1898) un romantiskā Masonu ložas ēka (1924). Pilsētas apkārtnē ir ne mazums labu peldēšanas un niršanas vietu. Labākais veids, kā iepazīties ar Ovalau salu ir ekskursija ar velosipēdu. R no Levukas, pašā salas centrā atrodas kolorītais Lovoni ciems, kurš ievērojams ar to. Ka ir viena no retajām dzīves vietām pasaulē, kas izvietotas vulkāna krāterī. Starp Lovoni un piekrasti stiepjas biezs tropu mežs, kurā iespējams redzēt seno salas virsaišu kapus un Koro-Levu ostu.

Vanua-Levu

Ziemeļu sala Vauna-Levu (“lielā zeme”) – otra lielākā pēc izmēra un iedzīvotāju skaita no Fidži arhipelāga salām. To mazāk apguvuši tūristi, tāpēc te saglabājušās senās fidžiešu tradīcijas, dzīvo pirmatnējās ciltis. Vanu-Levu sastopami praktiski neizpētīti savvaļas dabas nostūri, neskarti koraļļu rifi un putnu ligzdošanas vietas. Salas vulkāniskā ainava un izrobotā krasta līnija ir lielisks priekšnoteikums kājāmgājēju tūristu uzmanības piesaistīšanai. Šeit sastopami interesanti arheoloģiskie rajoni: Nabouvalu pie Savusavu un Vasavula pie Labasas.

Savusavu

Savusavu bieži sauc par Fidži “slēpto paradīzi”. Tā atrodas pie dziļas, gleznainas ostas Vanua-Levu salas dienvidu daļā. Angļu ieceļotāji dibināja pilsētu XVIII gs.kā ostu sandalkoka izvešanai. XIX.gs.sākās kokvilnas bums un ciems sāka strauji attīstīties. Tagad tā ir klusa piekrastes pilsētiņa, kuras ekonomika balstās uz kokosriekstu audzēšanu un eksportu. Pilsētā ir tikai viena galvenā iela, kas ir arī salas DA daļas darījumu centrs. Gar ielu stiepjas biroju un veikalu rinda, te atrodas tirgus, bibliotēka, pasta nodaļa, 3 galvenās bankas, muita un reģiona slimnīca. Sabiedriskās dzīves centrs ir XIX.gs.celtais klubs, kā arī jahtklubs un Vai-Tui klubs, kurā pastāvīgi kaut kas notiek. Galvenā apskates vieta Savusavu ir karstie avoti, kuri izplūst tieši pilsētas robežās. Šoseja gar piekrasti ved 110 km, garām greznām kūrortviesnīcām.

Labasa

Lielākā pilsēta Vanua-Levu. To pilnībā apņem cukurniedru plantācijas, tāpēc to novākšanas laikā (jūnijs – janvāris), te ir ļoti skaļi un jautri. Visas pilsētas dzīve atkarīga no cukurniedru plantācijām. Citā laikā te ir klusi un mierīgi, tāpēc atpūsties brauc fidžieši, austrālieši, kuri noguruši no lielo pilsētu trokšņa.

Tunuloa

Tunuloa pussala atrodas Vanua-Levu DA daļā. Pussala un blakus esošās Tavenui, Rabi, Kioa un mazākas saliņas ietilpst Kakudrou provincē. Tās platība ur 2,8 tk km², tajā dzīvo 55 tūkstoši cilvēku (sestais apdzīvotākais rajons Fidži), galvaspilsēta – Savusavu.
Laba vieta ornitologiem, kājāmgājējiem un aktīvās atpūtas cienītājiem. Grants ceļš stiepjas gar piekrasti, ved caur neskaitāmiem ciematiem, bieziem mežiem un plantācijām un beidzas pie Darigalas – tālākās salas ZA daļas. Plašo Buka līci prāmju satiksme saista ar Taveuni salu, bet pārējā daļa nav tūristu apgūta.
Taveuni pazīstama ar 31 km garo koraļļu rifu, ko apdzīvo unikālas jūras būtnes. Salā ir 12 nelielas, klusas viesnīcas, kas sasniedzamas ar prāmi vai lidmašīnām no Suvas un Nadi. Līča dienvidos ir Dakuniba ciems, izslavēts ar akmeņiem un nezināmas izcelsmes petroglifiem.
Mazā Rabi sala atrodas pussalas ZA galā, to apdzīvo ienācēji no Banabi. Rifi un krasts sniedz lieliskas iespējas peldēšanai un snorkelēšanai. Lielākā daļa daiveru riskē palaist garām ne mazāk eksotiskus rifus koraļļu sienu veidā Shark-Elli, Magic Mountain vai rifu starp Taveuni un Vanua-Levu.

Mazās salas

Kolorītākā atpūta Fidži ir noslēgtībā nelielajās Lau grupas salās vai mazakās Fidži arhipelāga dienvidu salās.
Mamanuka grupa ir 13 mazu saliņu virkne Viti-Levu rietumu piekrastē iepretī Nadi. Tās viegli sasniedzamas ar kuģi, jo tiek uzskatītas par vienu no labākajām kūrortzonām Fidži. Salās uzceltas ap 20 luksus klases viesnīcas. Te ir lieliski rifi, lagūnas un krāšņa zemūdens pasaule. Noskarts tropu mežs saglabājies Manu un Manuriki salās. Visās salās stingri tiek aizsargātas putnu ligzdošanas vietas un bruņurupuču pludmales.
Jasavas grupu veido 16 nelielas salas Z no Mamanuka salām. Lielākoties tie ir koraļļu masīvi. Tās prakstiski nav skārusi civilizācija. Te ir tikai dažas viesnīcas, bet krasti ir lieliski. Ihtiofauna var pārsteigr pat vispieredzējušāko akvalangistu. Tieši šeit uzņēma filmu “Zilā lagūna”, un salas var skatīt daudzajos Fidži reklāmu prospektos.
Lau salu grupa atrodas arhipelāga A daļā, pusceļā starp Fidži un Tongas karalisti. Tā ir gara mazītiņu salu un atolu virkne, kas stiepjas 800 kilometru garumā no ziemeļiem uz dienvidiem. Te jūtams polinēziešu kolorīts, daudz tongiešu nosaukumu un ēdienu, iedzīvotāji runā dažādu valodu sajaukumā.
Lielākā no salām ir Vanubalavu. Tajā atrodas šīs salu grupas vienīgā lidosta. Salā var nokļūt tikai ar Ārlietu ministrijas (Suvā) atļaujām. Viesnīcas nelielas, klubu tipa (līdz 20 viesiem). Plaši pazīstama privāta viesnīca Klabu salā, kura uzņem ne vairāk kā 6 viesus. Bet skaistā daba, pilnīgā izolētības izjūta un uniklālie priekšnosacījumi vindsērfingam un daivingam padara salas par populāru vietu ārvalstu tūristiem.
Lielākā salala Lau grupā ir Lakemba. Šī sala bijusi tradicionāla fidžiešu un tongiešu tikšanās vieta. To apmeklēja arī eiropieši. Tagad – interesantas alas Oso-Nabukete – kas tulkojumā nozīmē “pārāk šaurs grūtniecēm”, nelielā salas galvaspilsēta Tibou un cilts virsaiša Elin Maafi kapa vieta, ko uzskata par kulta vietu.

Nacionālie parki un rezervāti

Neskatoties uz valsts mazo izmēru un lielo salu skaitu, Fidži valdība ļoti saudzīgi attiecas pret vides saglabāšanu! Daudzās salās izveidotas aizsargājamās zonas, kurām veltīta pastiprināta uzmanība. Bouma nacionālais parks, piemēram, aizsargā 80% Taveuni salas. Zināmākais salas rezervāts ir Solo-i-Suva (11 km no galvaspilsētas), Korojanitu nacionālais parks (Nadi reģions), Sigatoka Senda Dunsen nacionālais parks, Naitasiri rezervāts un tam blakus esošais Namosi reģions – labākās vietas, lai iepazītos ar “tradicionālo Fidži” un mirtajiem mežiem, Bouma nacionālais parks (Taveuni) ar Tavoto ūdenskritumu, Tagimučija ezeru, Lavenas piekrasti un Vidavas tropu mežu, kā arī kalnu rezervāts Nausori un “Lovoni taka”, kas ved pa Ovalau salas eksotiskākajām vietām.

© Tūrisma firma "Ar-Tur", 2001 – 2025

Top.LV
Latvijas Reitingi