Informācija par Zanzibāru

Zanzibāras karte:
ASV karte

Salu arhipelāgs 35 km uz ZA no Dārelsalāmas. Kūrorta galvenie plusi – bagātais un daudzveidīgais kultūras mantojums, koptās pludmales, tīrais ūdens un jūras iemītnieku daudzveidība. Labākās pludmales atrodas salas DA, izklaide un nakts dzīve – ziemeļos. Galvaspilsēta – Sountauna (Zanzibāras vecpilsēta). Agrāk salu bija iecienījušī romantiski noskaņoti ceļotāji ar teltīm un mugursomām, bet mūsdienās piekrastē uzbūvētas visu kategoriju vienīcas. Gados jaunie tūristi uzturas Zanzibāras ziemeļos.

Zanzibāras pludmales

Zanzibārā ir tīras baltu smilšu pludmales ar gleznainiem zvejnieku ciematiem. Netālu no galvaspilsētas atrodas Fužī un Čuinī pludmales ar bagātīgu ūdens sporta veidu piedāvājumu, ziemeļos – klusā un nomaļā Mangapvani pludmale. Salas ziemeļos netālu no Nungvi var peldēt skaistās koraļļu lagūnās. Zanzibāras ZA piekrastē atrodas Metevnes, Mapenzi, Kivengas un Uroas pludmales, kuras iecienījušī daiveri. Pingves, Breu, Džambiani pludmales atrodas salas DA piekrastē. Viesi no ziemeļiem tajās nodarbojas ar ūdens sporta veidiem un makšķerēšanu, kā arī vēro vietējos zvejniekus.

Izklaides, ekskursijas, apskates objekti

9.gadsimtā arābu dibinātā Zanzibāras galvaspilsēta Stountauna ir viena no ievērojamākām vietām piekrastē. Tā ir haotisks ielu labirins ar neskaitāmiem veikaliņiem, tirgiem, mošejām, pilīm un cietoksni. Pilsētu rotā divas agrākās sultāna pilis, divas katedrāles, koloniālā laika savrupnami, senas persiešu stila pirtis un ārvalstu vēstniecību ēkas.
Netālu no pilsētas atrodas vairāku piļu drupas, Mangvapani "vergu ala" un unikālais Hosani mežs. Bruņurupuču salā tūristiem ir vienreizēja iespēja vērot gigantiskus bruņurupučus, kādus neatrast pasaulē labākajos zooloģiskajos dārzos. Salas mežā ir daudz eksotisku augu.
No Stountaunas katru dienu tiek organizētas īpašas "garšvielu tūres", jo savulaik sala ar garšvielām apgādāja pusi pasaules. Ekskursijas laikā iespējams rausties kokospalmās, iemācīties novākt kanēli, atšķirt maizes koku no džekfrūta, kā arī nogaršot augļus.

Daivings Zanzibārā

Galvenais Zanzibāras daivinga centrs atrodas Stountaunā.
Galvenās niršanas vietas:

  • Pange Reef Zanzibāras rietumos. Maksimālais dziļums 14 m, liela koraļļu un tropu zivtiņu daudzveidība. Vieta ideāli piemērota, lai mācītos niršanu "atklātos ūdeņos", jo jūra šeit nav dziļa un ir mierīga. Nakts daivings ļaus skatīt krabjus, kalmārus, rajas un citus okeāna iemītniekus, kas priekšroku dod tumšajam diennakts laikam. 1902.gadā nogrimis britu kuģis kļuvis par unikālu mākslīgo rifu un murēnu, lauvas zivju un citu zivju dzīves vietu. Vairākas kuģa daļas joprojām iespējams apskatīt, citas tikai mazliet parādās virs koraļļiem.
  • Boribi Reef — viena no labākajām niršanas vietam Zanzibārā. Šeit ir lieliski zemūdens kalni un dažādi koraļļi, kas gadsmitu laikā izveidojuši grandiozas kolonnas. Te var redzēt omārus un garāmpeldošas baltās haizivis, maksimālais dziļums – 30 m.

Zanzibāra ir salu arhipelāgs pie Āfrikas austrumu krastiem, Tanzānijas autonomā teritorija. Lielākās salas ir Pemba un Ungudža. Ungudžu biežāk dēvē vienkārši par Zanzibāru. Lielākā arhipelāga pilsēta atrodas Ungudžas salā, tā ir Zanzibāra (Stountauna). Klimats ir silts un ļoti mitrs.

Vēsture

Līdz miocēna periodam Zanzibāra bija Āfrikas kontinenta daļa.
Saskaņā ar arheoloģisko izrakumu datiem, sala apdzīvota ne mazāk kā 20 tk gadu. Tiek pieņemts, ka Ungudžija ar nosaukumu Menufija minēta sengrieķu rakstos.
Pirmajā gadsimtā pirms mūsu ēras salā ieradās indieši, arābi un persiešu tirgotāji. 1107. gadā salas ziemeļos uzcēla pirmo mošeju dienvidu puslodē – Kizimkazi mošeju.
X gadsimtā Zanzibārā no Širazas ieradās persieši. Vietējie iedzīvotāji joprojām sevi sauc par širaziem, lai arī persiešu ieceļotāji ātri asimilējās. Persieši Zanzibārā ieviesa islāmu. Šobrīd 88% iedzīvotāju ir islāmticīgo, pārējie – kristieši un āfrikāņu kultu piekritēji. Viduslaikos Zanzibārā bija attīstīta vergu, ko ķēra Āfrikas džungļos, tirdzniecība. Ar laiku vergu tirdzniecība nonāca Omānas tirgotāju rokās, tie veidoja vietējās aristokrātijas kodolu.
XVI gadsimtā Zanzibāra nonāk Portugāles koloniālo zemju sastāvā, līdzīgi kā Mombasa un Ormuza. XVII gadsimtā Omānas arābi atguvās no eiropiešu kolonizatoru trieciena un uzsāka to padzīšanu no Indijas okeāna rietumu daļas. Zanzibārā sultāna vara ilgi palika tīri teorētiska.
1853. gadā varenākais no Omānas sultāniem Saīds ibn Sultans nodrošināja kontroli ieverojamā Āfrikas piekrastes daļā un galvaspilsētu pārcēla no Maskatas uz Zanzibāru. Sala piedzīvoja uzplaukumu, kas bija saistīts ar ziloņkaula, krustnagliņu un vergu tirdzniecību – galvenajām precēm Āfrikas un pasaules tirgū.
1840. gadā sultāns pārcēla galvaspilsētu uz Stountaunu. Ungudža tolaik bija liels tirdzniecības centrs. Sultanāta laikā notika plaša celtniecība. Tā laika arhitektūras pieminekļi iekļauti UNESCO pieminekļu sarakstā.
1861. gadā Zanzibāras sultanāts atdalījās no Omānas, 1890. gadā nonāca britu protektorātā.
1964. gada sākumā britu valdība atdeva Zanzibāru arābu sultānam, pēc nedēļas to pasludināja par neatkarīgu valsti. Pēc britu aiziešanas salā sākās sacelšanās, tumšādainie iedzīvotāji nevēlējās arābu pārvaldi un gāza to. Revolūcijas laikā tika nogalināti arābi, eiropiešī, iendieši.
1964. gadā Zanzibāras un Tanganjikas valdības parakstīja vienošanos par vienotas valsts – Tanzānijas – izveidi. Nosaukums izveidots, apvienojot valsti veidojošo daļu nosaukumus. Zanzibāra ir autonoma Tanzānijas daļa ar galvaspilsētu Zanzibārā. Kopš 2005. gada Zanzibārai ir savs karogs, parlaments un prezidents.

© Tūrisma firma "Ar-Tur", 2001 – 2019

Top.LV
Latvijas Reitingi