Uzbekistāna - informācija par valsti

Uzbekistānas karte:
Uzbekistānas karte
Uzbekistānas karogs:
Uzbekistānas karogs
Uzbekistānas ģerbonis:
Uzbekistānas ģerbonis
Valsts platība:
447,400 km²
Iedzīvotāju skaits:
29 559 100
Oficiālā valoda:
uzbeku valoda
Galvaspilsēta:
Taškenta
Naudas vienība:
Uzbekistānas soms (UZS)
Lielākās pilsētas:
Taškenta, Samarkanda, Namangana, Fergāna
Interneta domēns:
.uz
Tālsarunu kods:
+998

Uzbekistāna ir valsts Vidusāzijā. Tā robežojas ar Kazahstānu rietumos un ziemeļos, Kirgizstānu un Tadžikistānu austrumos, Afganistānu un Turkmenistānu dienvidos. Uzbekistānas teritorija ir atradusies gan Persijas Samanīdu, gan Timura impērijā. XVI gs. reģionu iekaro uzbeku klejotājciltis. XIX gs. Uzbekistānu iekļauj Krievijas impērijas sastāvā, un 1924. gadā tā kļūst par Uzbekijas Padomju Sociālistisko Republiku. Uzbekistāna iegūst neatkarību 1991. gada decembrī.

Republika administratīvi iedalās 12 apgabalos. Īpašas administratīvās teritorijas ir Karakalpakstānas autonomā republika un Taškenta. Svarīgākās tautsaimniecības nozares ir kokvilnas audzēšana, zelta, urāna, kālija un dabas gāzes ieguve un pārstrāde. Uzbekistāna ir bagāta ar derīgiem izrakteņiem. Pēc zelta, urāna, vara, dabas gāzes, volframa, kālija sāls un fosforīta krājumiem valsts ieņem vienu no vadošajām vietām pasaulē. Aptuveni 10% zemes, galvenokārt upju ielejās un oāzēs, tiek apūdeņotas. Lielāko teritorijas daļu aizņem Kizilkuma tuksnesis un kalni.

Ģeogrāfija

Pēc platības Uzbekistāna ir 56. lielākā valsts pasaulē. Tās garums rietumu-austrumu virzienā ir 1425 kilometri, ziemeļu-dienvidu virzienā – 930 kilometri. Uzbekistāna ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurām ir tikai sauszemes robeža un kuru arī ieskauj valstis bez jūras robežām. Aptuveni trešo daļu valsts aizņem kalni un piekalnes, kas austrumos un dienvidaustrumos saplūst ar kaimiņvalstu – Kirgizstānas un Tadžikistānas kalnu grēdām. Lielu teritorijas daļu aizņem neauglīgi, tuksnešaini līdzenumi.

Klimats

Uzbekistānas kontinentālo klimatu raksturo mazs nokrišņu daudzums – no 200 līdz 400 milimetriem gadā visā valsts teritorijā. Vidējā temperatūra vasarā var būt ap +40 grādiem pēc Celsija, bet ziemā noslīdēt līdz -23°.

Nacionālā virtuve

Uzbeku tradicionālais ēdiens ir plovs. Tam esot vismaz 50 dažādu variāciju un katrā reģionā tas atšķiras. Populāri ēdieni ir šurpa – zupa, kas pagatavota no lieliem, trekniem (parasti aitas gaļas) gabaliem un dārzeņiem, manti – klimpas, kas pildītas ar dārzeņiem vai gaļu, Dimlama – apcepti un tad tvaicēti dārzeņi ar gaļu vai bez tās. Nacionālais dzēriens Uzbekistānā ir zaļā tēja, taču Taškentā priekšroku dod melnajai tējai. Gan zaļā, gan melnā tēja tiek dzerta bez cukura un bez piena.
Uzbekistānā ir ļoti liela augļu dažādība. Visiecienītākie augļi vasaras sezonā ir arbūzi un melones.

Taškenta

Taškenta ir Uzbekistānas lielākā pilsēta un galvaspilsēta. Pilsētā dzīvo aptuveni 2 miljoni iedzīvotāju, un tā ir atsevišķā Taškentas vilajeta centrs. Taškenta atrodas uz ziemeļiem no Lielā Zīda ceļa, pie Kazahstānas robežas. Tās vārds pirmoreiz minēts V gadsimta ķīniešu avotos ar nosaukumu "Ši" vai "ŽeŠi", vēlāk tas pārveidojās par "Taša" (Šaša), kas tjurku valodās nozīmē "akmens". Tikai XVI gs. izveidojās pilsētas vārds "Toškant", kas nozīmēja "akmens pilsēta". Kultūras cienītājiem Taškentā nebūs garlaicīgi. Šī pilsēta tiek uzskatīta par vienu no interesantākajām vietām Centrālajā Āzijā. Apskatāmi aptuveni 100 dažādi muzeji un galerijas.

© Tūrisma firma "Ar-Tur", 2001 – 2019

Top.LV
Latvijas Reitingi