Omāna - informācija par valsti

Omānas karte:
Omānas karte
Omānas karogs:
Omānas karogs
Omānas ģērbonis:
Omānas ģerbonis
Valsts platība:
309 500 km²
Iedzīvotāju skaits:
2 396 545
Oficiālā valoda:
arābu valoda
Galvaspilsēta:
Maskata
Naudas vienība:
Omānas riāls
Valsts iekārta:
absolūta monarhija
Monarhs:
Kābūss ibn Saīds
Etniskais sastāvs:
omānieši
Reliģija:
islāms (ibadīti)
Lielākās pilsēta:
Matraha, Siba, Sarha
Laika zona:
UTC +4
Interneta domēns:
.OM

Omānas Sultanāts ir vidēji attīstīta mononacionāla valsts Āzijā, Arābijas pussalas austrumos. Robežojas ar Jemenu dienvidrietumos, Saūda Arābiju – rietumos un Apvienotajiem Arābu Emirātiem – ziemeļrietumos. No austrumiem to apskalo Indijas okeāna Arābijas jūra.

Vēsture

Pirmās cilvēku apmetnes Omānas teritorijā veidojās 3 tk gadus pirms mūsu ēras. Pirmajā tūkstošgadē pirms mūsu ēras no Jemenas Omānas teritoriju iekaroja jamani ciltis. VI gadsimtā Omānu izlaupīja Sasanīdu karaspēks, kā arī kaimiņos esošās beduīnu ciltis. VI gs. Omānu iekļāva Arābu halifāta sastāvā, tas veicināja feodālo attiecību veidošanos. Iedzīvotāji pieņēma islamu. VIII gs.vidū reģions ieguva neatkarību, bet pēc 150 gadiem Omānu atkal pakļāva Abasīdu dinastija, kuri valdīja līdz XI gs., kad pie varas nāca nabhanu cilts šeihi. XVI – XVII gs. Omāna piederēja Portugālei, līdz 1650.gadā portugāļus padzina. XVIII gs.sākumā Omānu iekaroja persiešui, 1741.gadā tos padzina Ahmeds Zafarijs, kurš izveidoja iespaidīgu pirātu valsti. Tā aizņēma Persijas līča salas, lielu piekrastes daļu tagadējās Irānas, Austrumāfrikas (no Somālijas līdz Mozambikai) teritorijā, kā arī daudzas salas. 1832.gadā Omānas sultāna rezidence tika pārcelta uz Zanzibāras salu, 1856.gadā pēc sultāna nāves, valsti sadalīja divi viņa dēli Āfrikas un Āzijas daļās. XIX gs.otrajā pusē tās pieņēma Lielbritānijas protektorātu. 1938.gadā pie varas nāca jaunais sultāns Saīds Bin Taimurs. 1970.gadā apvērsuma rezultātā bez asins izliešanas viņu gāza dēls Kabuss. Viņš strauji sāka Omānas ekonomikas modernizāciju, atcēla sociālos ierobežojumus. 1987.gadā Omānu atvēra tūristiem.

Ģeogrāfija

Valsts ZA gar Omānas līci stiepjas El Batina līdzenums, blīvāk apdzīvotā valsts daļa. Rietumos atrodas El-Hadžar-el-Garbi kalni, augstākā virsotne 3353 m. valsts vidusdaļā atrodas vidēji augsts plato, ko galvenokārt klāj smiltis. Dienvidos, Dofarā kalni paceļas līdz 1678 m augstumam. Pastāvīgu upju Omānā nav. Visām ir periodisks, sezonāls raksturs (galvenokārt tās parādās ziemā). Augu valsts ir nabadzīga. Kalnos sastopamas nelielas vīģu, kalnu kļavu un ozolu audzes. Kalnu pakājē – savanna. Piekrastē – palmu birzis. Omānas centrālajā daļā ir tuksnesis. Salīdzinoši daudzveidīgāka ir dzīvnieku valsts: daudz gazeļu, grauzēju, plēsēji – svītrainā hiēna, šakālis, lapsa. Daudz putnu. Lielie rāpuļi – agamas, ķirzakas, gekoni, hameleoni, kā arī skorpioni.

Klimats

Omānā valda karsts tropu klimats. Vidējā temperatūra galvaspilsētā Maskatā jūnijā ir + 32°, janvārī ne mazāk kā + 20°. gada nokrišņu daudzums kalnu rajonos nepārsniedz 500 mm, pārējos rajonos no 60 līdz 130 mm gadā. Lietus līst tikai dažas dienas gadā.

Ekonomika

Omānas ekonomika balstās uz naftas eksportu. Tiek plānota gāzes ieguves palielināšana, metalurģijas un tūrisma attīstība. Valdība strādā pie privatizācijas un iedzīfotāju izglītības līmeņa celšanas jautājumiem. Eksportā nafta, zivis, metāli, gk., uz Ķīnu, Japānu, Dienvidkoreju, Taizemi. Importē rūpniecības iekārtas, transporta līdzekļus, plaša patēriņa preces, g.k., no Japānas, AAE, ASV, Vācijas.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaits 3,4 mlj, t.sk., 0,6 mlj ārzemnieku (2009). Ap 80 % arābi (“tīrie”, kuri senatnē ienākuši no Jemenas un “jauktie”). Mulati, ostas pilsētās – indieši, beduīni, persieši. Omānas dienvidos – Dofarā dzīvo iedzīvotāji, kuri sevi dēvē par “kara”, tiem ir izteiktas negroīdās rases pazīmes un dialekts tuvāks Etiopijas valodām ne arābu. Oficiālā valoda ir arābu, izplatītas arī minoritāšu valodas. Valsts reliģija ir ibadizms, kas ir viens no islama novirzieniem. Tā sekotāji sevi dēvē par “īsteniem musulmaņiem”, ir fanātiski un neiecietīgi pret citām ticībām. Omānas sultāns ir ibadītu garīgais līderis – imams.

Oficiālās svētku dienas

1.janvāris – Jaunais Gads, 18.novembris – Nacionālā diena. 19.novembris – Sultāna Kabusa bin Saīda dzimšans diena. Saskaņā ar musulmaņu tradīcijām un Mēness kalendāru svin Ramadana beigas, Ziedošanas svētkus (četrdesmit dienas pēc Ramadana beigām), pravieša Muhameda augšāmcelšanās dienu, Muhameda dzimšanas dienu, musulmaņu Jauno Gadu, Ramadanu u.c.

Noderīga Informācija

Taksometri

Sastopami visur, gan oranžā, gan baltā krāsā. Samaksa pēc vienošanās, parasti nepārsniedz 10 riālus par braucienu caur visu pilsētu. Vakarā, naktī cenas ievērojami augstākas.

Valūta

Vietējā naudas vienība ir Omānas riāls (Ro vai OMR). 1 riāls = 1000 beisu. Apgrozībā 1, 5, 10, 20 un 50 riālu banknotes, 100, 200, 250 un 500 beisu monētas un arī 5, 10, 25 un 50 beisu monētas. Lielos veikalos, viesnīcās, starptautiskos restorānos iespējams norēķināties ar kredītkartēm, citur – vietējā valūtā. Bankomāti sastopami visā valstī. Banku darba laiks08:00 – 13:00, brīvdiena sestdiena.

Darba un izejamās dienas

Brīvdienas Omānā ir ceturtdienas (pēc pusdienas) un piektdienas (visa diena).

Fotogrāfēšana

Omānā iespējams uzņemt satriecošus kadrus. Iesakām ievērot, ka vietējiem iedzīvotājiem jāprasa atļauja viņus fotogrāfēt, īpaši sievietes. Aizliegts fotogrāfēt un filmēt militārus objektus, policiju, vēstniecības.

Sabiedriskais transports

Plaši izplatīti taksometri. Saskaņā ar likumdošanu par taksometru vadītājiem var būt tikai omānieši. Starp pilsētām – autobusu satiksme.

Veikali

No trešdienas līdz sestdienai 8:00 – 12:00, ceturtdienās 8:00 – 11:00. Tirgus 8:00 – 12:00, daudzi strādā arī vakarā no 16:00 – 16:30 līdz 19:00 – 20:00. Piektdiena – brīvdiena.

© Tūrisma firma "Ar-Tur", 2001-2012

Top.LV Latvijas Reitingi

Tūrisma firmas "Ar-Tur" interneta vietni izstrādāja, pilnveidoja un optimizēja Zigurds Gavars, html-advisor.com