Informācija par Maurīcijas salu

Maurīcijas sala – tā ir tropu paradīze Indijas okeānā pie Āfrikas austrumu krasta. Sala savaldzina ar tirkīzzilajām lagūnām, baltajām smilšu pludmalēm, smaragdzaļajiem tropu zaļumiem un greznajām viesnīcām. Ne velti savulaik Marks Tvens teica: “Maurīcija eksistēja vēl pirms paradīzes, un Dievs radīja paradīzi pēc tās tēla un veidola.” Daba šeit patiesi ir kā paradīzē.

Mauritius Map

Ģeogrāfija: Maurīcija atrodas Indijas okeāna DR daļā, aptuveni 2000 km no Durbanas, 1800 km no Mombasas, 6000 km no Pertas un 4700 km no Bombejas. Maurīcijas salas reljefu veido augstiene. Salas centrā atrodas plato ar nelielu kalnu virkni. Lielākā salas daļa ir līdzena, ziemeļos un austrumos atrodas lauksaimniecības kultūru lauki. Gar piekrasti stiepjas plaša baltu smilšu pludmales josla, izrobota nelieliem līčiem un apbūvēta ar greznām viesnīcām.

Administratīvais iedalījums: Maurīcijas sala iedalās 9 rajonos (Melnās Upes rajons, Flacq, Grand Port, Moka, Pamplemousses, Plaines Wilhelms, Portluisa, Rivere du Rempart un Savanne).

Platība: 1865 km2.

Iedzīvotāji: 1.2 miljoni.

Galvaspilsēta: Portluisa.

Valsts iekārta: daudzpartiju republika.

Valoda: Oficiālā valoda ir angļu, bet vairākums vietējo iedzīvotāju runā franču valodā. Tāpat izplatītas ir kreolu, indiešu (hindi un urdu) un ķīniešu valodas.

Reliģija: Hinduisti 52%, katoļi 26%, musulmaņi 17%, pārējie 5%.

Valūta: Maurīcijas rūpija (MUR).

Laika zona: Grinvičas laiks + 4 stundas (Latvijas laiks + 2 stundas)

Klimats: Vasarā (novembris – aprīlis) + 27 0 C piekrastē un + 23 0 C centrālajā daļā, ziemā (maijs – oktobris) + 21 0 C piekrastē un + 17 0 C centrālajā daļā. Ūdens temperatūra ziemā + 22 0 C grādi. Lietus periods no janvāra līdz martam.

Vīzas: Iespējams iegūt uz robežas ierodoties Maurīcijā.

Satiksme uz salas: Pa visu salu var pārvietoties ar automašīnu vai autobusu. Kustība notiek pa kreiso pusi. Autobusi kursē regulāri no agra rīta līdz 18:00 vakarā.

Veselība: Braucienam uz Maurīciju speciāla vakcinācija nav nepieciešama. Lauku apvidū (izņemot Rodrigesa salu) teorētiski pastāv risks saslimt ar malāriju vieglā formā, taču tūrisma rajonus piekrastēs tas neskar.

Ēdiens: Virtuve izceļas ar lielu skaitu dažādu piedevu. Tūristi ir ļoti iecienījuši uzkodu "puri" - savdabīgas maizītes (gan karstas, gan aukstas), ceptas no īpašiem miltiem un ar dažādu pildījumu, sākot no salātiem un beidzot ar gaļas vai zivju asortiem, taču obligāti ar kādu mērci. Visur piedāvā ķīniešu nūdeles "min frit", kuru pagatavošanas recepšu ir neskaitāmi daudz.

Dzērieni: Nacionālie dzērieni ir kafija (diezgan neierasta eiropieša gaumei, taču visos bāros un restorānos gatavo arī parasto "melno kafiju"), sabiezināts piens "aludu" ar garšvielām, vietējais gaišais alus ("Stella", "Fenikss", "Blū Merlin" u.c.), baltais rums "Green Island" un no zālēm pagatavotie uzlējumi.

Populārākie suvenīri: “Green Island” – iecienītākais Maurīcijas salas rums, kas tiek ražots no cukurniedru sīrupa; Dodo putna figūriņas – Maurīcijas salas talismans; Ralph Lauren tekstilizstrādājumi, kuru cenas ir vismaz trīs reizes zemākas kā citur pasaulē; kuģu modeļi, kas ir 40 stundu perfekts roku darbs.

Spriegums tīklā: 220/230V.

Uzņēmējdarbība: Lai piesaistītu investīcijas, aptuveni pirms 50 gadiem Maurīcija tika pasludināta par brīvo ekonomisko zonu. Pamatienākumus valstij dod cukurniedru un tējas audzēšana, kā arī tabakas audzēšana un tūrisms. Arī mūsdienās liela daļa no pasaulē pazīstamām apģērbu ražotāju preču zīmēm tiek ražotas Maurīcijā (Dolce & Gabbana, Versace, Armani, Gucci, Valentino, Kenzo, Celvin Klein, Versus, Boss u.c.).

Vēsture:

Pirmo reizi Maurīcija minēta 975.gadā, kad to atklāja arābu jūras braucēji. Viņi salai deva romantisku nosaukumu: “Dinarobin” jeb “sudraba karsts”. Tieši ar šo nosaukumu sala parādījās ģeogrāfiskajās kartēs.

Pēc pieciem gadsimtiem arābu atklājumu izmantoja portugāļi, kuri salā ieradās XVI gs. sākumā. Šeit viņi papildināja savus dzeramā ūdens krājumus ceļā uz Indiju.

XVI gs. beigās sala iepatikās holandiešiem, kuri pirmoreiz piestāja salas austrumu piekrastē 1598.gadā. Holandieši izrādījās daudz uzņēmīgāki nekā portugāļi, un aktīvi sāka apdzīvot salu, kuru nosauca par Maurīciju par godu savam princim Oranskas Moricam. Viņi šeit ieveda cukurniedres un vergus no kaimiņos esošas Madagaskaras un Āfrikas, tādējādi papildinot salas darbaspēka resursus un nosakot salas ekonomisko lomu turpmākajās simtgadēs: cukurs Eiropā tajā laikā bija ļoti dārgs. Cukura eksports deva izcilu impulsu Maurīcijas ekonomikas attīstībai. Tajā pašā laikā holandieši zvēriski iznīcināja salas savvaļas dabu, iznīcinot daudz vērtīgu koku sugu un putnu Dodo, kurš, kaut arī bija vienu metru garš, neprata lidot. Retais putns izmira cilvēku dēļ, jo gandrīz katrs vēlējas nobaudīt tā gaļu.

XVIII gs. sākumā Maurīcijas salā ieradās francūži. Viņi sāka labiekārtot salu, kuru nosauca par Il de France (Franču salu): tika izbūvēti ceļi, tilti un slimnīcas. XIX gs. par salu kā ideālu jūras pārkraušanas punktu ceļā uz saviem Indijas īpašumiem ieinteresējās angļi: pēc 1810.gada jūras batālijām franču kolonijas Il de France, Rodriges un Šeišeļu salas pārgāja Anglijas īpašumā. XX gs. otrajā pusē sala ieguva neatkarību no Lielbritānijas, bet 1992.gadā tika pasludināta Maurīcijas Republika.

Apskates objekti:

Grand Bay – iepirkšanās un brīvā laika pavadīšanas paradīze. Vakaros var izbaudīt Maurīciju salas nakts dzīvi labākajos restorānos, bāros un klubos.

Pereybere – brīnišķīga pludmale, kas populāra ar iepirkšanās vietām, restorāniem un bāriem.

Balaclava drupas – iespēja apskatīt vecā Balaclava īpašuma drupas, jūras aizsargsienu.

The Triolet Shivala – garākais salas ciems, kurā iespējams apmeklēt lielāko Hindu templi, kas celts par godu dieviem: Šiva, Krišna, Brahma.

Labourdonnais dārzi – vieta, kurā ieraudzīsiet lielu eksotisko koku un krāšņu ziedu daudzveidību.

Black River Gorges – nacionālais parks, kas tika izveidots, lai aizsargātu Maurīcijas vietējos mežus. Iespēja vērot krāšņas ainavas un retas putnu sugas.

© Tūrisma firma "Ar-Tur", 2001 – 2019

Top.LV
Latvijas Reitingi