Malaizija - informācija par valsti

Informācija par valsti « MalaizijaKlimats
Malaizijā ir tropiskais, vidējā gada temperatūra gaisā apmēram 27°C, min 22°C, max 32°C. Vidējais gaisa mitrums 70%. Rietumu piekrastē nav izteiktas lietus sezonas, labs laiks te pieturās visu gadu un lietus ir tikai īslaicīgs. Austrumu piekrastē pludmales sezona turpinās no marta līdz septembrim, no novembra līdz janvārim tur līst stiprs lietus.

Laiks
Malaizijā par 8 stundām ir priekšā Grinvičas laikam (GMT). Apģērbam jābūt vieglam, vēlams no kokvilnas. Lai apmeklētu tempļus, sievietēm jāvelk bikses vai gari svārki un pleciem un rokām jabūt piesegtām.

Elektrība
Malaizijā izmanto trīszaru kontaktdakšiņas. Tīkla spriegums 220v.

Dzeramais ūdens ir ļoti tīrs, var dzert tieši no krāna.

Vēsture
Malaizijai ir bagāta vēsturiskā pagātne. Kedak ziemeļu štats tiek uzskatīts par vecāko - indo-budiskā civilizācija šeit radusies pirms 3.gs. m.ē. un plauka 10 gs. garumā. Malakkas štats, kas atrodās dienvidu pusē, tāpat jūras ceļos, 14.gs. beigās, pateicoties neļķu, muskatriekstu un piparu tirdzniecībai, topošās koloniālās varas acīs ieguva pasakainās garšvielu salas slavu. 1509. gadā sākās portugāliešu iebraukšana Malaizijā, pēc tam sekoja holandiešu un angļu iebraukšana. Malaizijas Neatkarība tika psaludināta 1957. gadā. Valstī ir 19 milj. cilvēku, kuru vidū ir gan malaizieši, gan ķīnieši, indieši un Borneo aborigēni. Valsts valoda ir Bahasa Malaya, tāpat plaši izplatīta ir angļu, ķīniešu un tamiliešu valodas. Oficiālā reliģija - islams, bet tāpat ir budisms, induisms un kristietība. Malaizija ir sadalīta 13 štatos, no kuriem 9 valda sultāni. Galvaspilsēta Kuala-Lumpur ir izvēlētā karaļa Federālā teritorija un rezidence.

Malaizija - viena no dienvid-austrumu Azijas attīstītākajām valstīm. Tās ekonomika bāzējas uz elektronikas, elektropreču, tekstila un kaučuka izstrādājumu, saimniecības preču un rūdas izrakteņu industriālās ražošanas. Valsts ir lielākais eksperts palmas eļļas, kaučuka, tropisko koku materiālu, kakao-pupiņu un piparu ražosanā.

Ģeogrāfija.
Malaizija sastāv no vienas veselas salas un diviem štatiem - Sabah un Saravak uz Borneo salas. To kopējā platība ir 336700 km2. Malaizijas pussalas teritorija 134680 km2. No ziemeļiem uz dienvidu pusi pussala ir izstiepusies 800 km garumā, pašā šaurākajā vietā pussalas šaurums ir 300km. Pussalas rietumu piekrastes garums ir 900 km, kuru apskalo Andamanu jūra, bet dienvidos Malakkas jūras šaurums. Austrumu piekrasti (730 km) apskalo Dienvid-Ķīnas jūra. Malaizijas iekšējie reģioni ir kalnaini, pārklati ar mežiem, šo kalnu vecums ir izskaitļots uz trīsdesmit miljoniem gadu. Pats augtākais pussalas punkts ir 2190m augstumā. Šī pussalas daļa praktiski ir neapdzīvota. Ziemeļu štati ar rīsiem apgādā visu Malakku, kuras iedzīvotaji izmanto islama priekšrocības.

Kuala-Lampura
Malakka un Džohor dienvidu štatā galvenokārt dzīvo ķīnieši. Šis trokšņainais, skaistais un diezgan apdzīvotais rajons skaitās valsts tūristu un tirdzniecības centras. Austrumu piekrastes pasaule ir pavisam savādāka: šie apgabali ir maz apdzīvoti, tūristi apmeklē tikai pludmales starp Kuantanu un Kualu-Trenganu. Sabahā atrodās 4100 m augsts Gunung Kinabaku kalns.

Kuala Lumpura atrodās 35 km no Malaizijas pussalas centrālās daļas rietumu piekrastes. Pilsēta ir dibināta 1857. gadā pie upju Kelanga un Gombak satecēm. "Alvas drudzis" noteica pilsētas raksturu pirmās desmitgades vēsturē laikā, kura jau 1897. gadā kļuva par Malaiziešu Federācijas Štatu galvaspilsētu. Kuala Lumpurā patreiz dzīvo pusotrs miljons iedzīvotāju un gandrīz pusmiljons katru dienu brauc uz darbu.

© Tūrisma firma "Ar-Tur", 2001 – 2019

Top.LV
Latvijas Reitingi