Madagaskara - informācija par valsti

Madagaskaras karte:
Madagaskaras karte
Madagaskaras karogs:
Madagaskaras karogs
Madagaskaras ģerbonis:
Madagaskaras ģerbonis
Valsts platība:
587 041 km²
Iedzīvotāju skaits:
2008. g. 20,042,551, blīvums 33/km²
Oficiālā valoda:
malgašu, franču, angļu valoda
Galvaspilsēta:
Antananarivu
Valūta
Ariari (MGA)
Pārvaldes forma:
republika
Interneta domēns:
.mg
Tālsarunu kods:
+261

Ģeogrāfiskais stāvoklis

Valsts pilnībā aizņem Madagaskaras salu un vairākas blakus esošas mazākas salas Indijas okeānā (Nusi-Be, Nusi-Miciu, Nusi-Vuruna, Nusi-Bay, Sent-Mari, Nusi-Mangabe, Nusi-Lava, Radama un Barrenok) 400 kilometru attālumā no Āfrikas austrumu krasta. Platība 587 tk km² (pasaulē lielākas ir tikai Grenlandes, Jaungvinejas un Kalimantānas salas).

Klimats

Lielākajā daļā valsts teritorijas valda tropu klimats, ziemeļu daļā – ekvatoriāls musonu klimats. Tomēr, pateicoties klimata apstākļiem dažādās salas daļās, izdala 11 klimatiskos rajonus. Vidējā temperatūra ziemā (aprīlis – oktobris) ir +13 - +30°C, vasarā (novembris – marts) +22 - +30°. nokrišņu daudzums 400 līdz 3000 mm, maksimālais nokrišņu daudzums izkrīt vasarā.

Nacionālie parki un rezervāti

Par atsevišķu apskates objektu var uzskatīt salas dzīvnieku pasauli. Šeit dzīvo vairāk kā 50 sugu lemuri, t.sk., slavenie indri, Aye-Aye lemūri, tenreki, 7 endēmas cibetkaķu sugas, endēmi krokodilu veidi, pundurhipopotams, retas šaurmutes vardes, gekoni, vairākas reliktas iguānu formas, daudz sliņķu un hameleonu, kā arī ķirzakas, zušveidīgas čūskas, boa, vairāk kā 50 endēmas putnu sugas u.d.c. Nav pārsteigums, ka salas dzīvniekus aizsargā valsts. Ārpus valsts robežām pazīstami tādi rezervāti kā Berenti, Andyhahela, Cimanampecucu, Bemaraha, Ankarafancika, Lukube, Caratanana, Ambr kalns, Marudzedzi, Betampuni, Andasibe.

Cingi-de-Bemarha rezervāts (152 tk ha) ir lielākā aizsargājamā teritorija Madagaskarā. Tā stiepjas no Bemaraha plato līdz Manambulu upei. Rezervātu apņem pelēkzili karsta ieži un ap 30 metrus augstu virsotņu virkne, ko neaprakstāmi “apstrādājis” vējš un ūdens.
Stāvās klintis veido līdz 400m augstu sienu virs Manambulu upes. Masīva dienvidu daļā līdz Cingi kaļķakmens plato plešas platlapju koku mežs. Tā dienvidu daļa noslēdzas ar dziļām aizām, kanjoniem un grotām, ko izveidojusi Manambulu upe. Rezervāta teritorijā ir arī savanna, kāda raksturīga Madagaskaras rietumu daļai.

Isalu nacionālais parks (81,5 tk ha) atrodas kaļķakmens masīva teritorijā 400 km uz dienvidrietumiem no Antananarivu. Tā ir pārsteidzoša zeme ar erozijas formām – kanjoni un sarkanā smilšakmens virsotnes, neskaitāmas grotas, granīta stabi, plato ar izskalotiem krāteriem, akmens tuksneši, stāvas nogāzes līdz pat 100 km garumā no rietumiem uz austrumiem.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaits ir aptuveni 17,5 miljoni. Lielākā daļa no tiem (90 %) ir malgaši (malagasieši, malajiešu valodas grupa), kurus pārstāv 19 dažādas cilšu grupas (merina, hova, betsileo, tsi-miheti, sakalave, antaisaka u.c.). Madagaskarā dzīvo arī cilvēki no Eiropas, Āfrikas, Āzijas un Indijas okeāna salu valstīm.

Politiskā sistēma

Madagaskara ir demokrātiska unitāra parlamentāra republika. Valsts galva ir prezidents, ko uz 5 gadiem ievēl vispārējā balsošanā. Likumdevējs – divpalātu parlaments, ko veido Nacionālā sapulce (160 deputāti) un Senāts (100 deputāti). Tos uz 4 gadiem ievēl pēc teritoriālā principa.
Izpildvara ir valdībai un premjerministram, kuru prezidents nozīmē no parlamenta piedāvātiem kandidātiem. Administratīvi valsts dalās sešās provincēs “faritani”.

Valoda

Oficiālās valodas – merina (malagasiešu valodas dialekts) un franču. Tūrisma sfērā plaši lieto angļu valodu.

Reliģija

Tradicionālām vietējām reliģijām pieskaitāma aptuveni puse iedzīvotāju, kristieši ir aptuveni 41 %, valstī ir arī musulmaņu (7%) un budistu kopienas.

Virtuve

Pirmajā brīdī Madagaskaras virtuve liekas ļoti vienkārša. Tā bāzējas uz vietējo tautu, kas galvenokārt cēlušās no Lielajām Zunda salām un Āfrikas, mantojusi malajiešu un āfriāņu kulināro tradīciju raksturīgās līnijas. Virtuves pamatā ir rīsi visās iespējamās kombinācijās ar dažādām piedevām – gaļu, sieru, augļiem, jūras produktiem un, protams, mērcēm un garšvielām.
Lielākoties rīsu ēdieni līdzīgi “Āzijas radiniekiem”, bet raksturīga ir lielā zaļo dedzinošo piparu daļa, kurus šeit pievieno gandrīz jebkuram ēdienam.
Ārī mērces ir daudz, sākot ar tradicionālo vietējo tomātu – ķiploju un aso ačard mērci, beidzot ar nu jau kosmopolītiskām karija un sojas mērcēm. Pie tam tās visas dalās pēc vietējās specifikas – tradicionālajām receptēm pievieno vietējās zālītes un garšvielas.
Piedevas bieži ir dažādi dārzeņu salāti, starp kuriem vieni no populārākajiem ir “ro” - salāti no zālītēm, rīsiem, garšvielām, vai “anana” - rīsu un garšvielu salāti ar garnelēm, kā arī vienkārši dārzeņi (tomāti, kukurūza, pupiņas), maniokas lapas, kartupeļi, īpašas šķirnes banāni.
Salīdzinājumā ar blakus esošajām Āfrikas valstīm, Madagaskarā gaļu lieto daudz. Galvenokārt, ēd zebu antilopes. Tās speciāli audzē govju vietā, kuras vietējam klimatam īsti nevar pielāgoties. Ir vērts nagaršot uz oglēm ceptu zebu fileju vai fileju tomātu – ķiploku mērcē, kā arī cūkgaļu ar maniokas lapām, zušus ar tomātiem un sīpoliem, gaļas ragu ar tomātiem un garšvielām, garas strēmeles ar kūpinātu žāvētu vai kaltētu gaļu, uz iesma cepta gaļu, ar manioku sautētu liellopa vai cūkas gaļu, zosu aknas, grilētas vistas ar banāniem un kukurūzu ar vistu.
Ļoti populāri ir saldūdens un jūras zivju ēdieni!
Uz vietējā galda valda augļu pārpilnība! Eksotiski ličī, tradicionālā hurma, mango, zemenes, banāni, ananāsi un visu veidu kokosrieksti!
Augļus un dārzeņus izmanto arī kā garnīru – pie gaļas ēdieniem liek manioku, pipargurķīšus, zaļo papaiju, piparus. Galdā pastāvīgi ir rīsa un kokosa pudiņš, tradicionālie rīsu miltu plāceņi ar cukuru un dažādas bulciņas un kūciņas.
No dzērieniem populāras ir visas iespējamās augļu sulas, gāzētie dzērieni, pirmklasīgs minerālūdens. Ikdienā lieto salīdzinoši daudz stipras kafijas, izvēloties vietējās, Jemenas un Etiopijas kafijas šķirnes, un pat mazāk stipru vietējo tēju.
Valstī ir labi attīstīta vīna un alkoholisko dzērienu ražošana, kas arī nav pārsteigums, jo Madagaskara ir agrākā Francijas kolonija. Šeit ražo lielisku tumšo un gaišo rumu, ļoti vieglu alu, kā arī baltos, sarkanos un rozā vīnus. Plaši lieto neattīrītu rumu, kokosa vīnu, mājas alu, un vieglu alkoholisku dzērienu “ličel” no tāda paša nosaukuma augļiem.

Oficiālās svētku un svinamās dienas

  • 1.janvāris – Jaunais gads
  • Marta beigas (parasti 29.03) – 1947.gada sacelšanās gadadiena
  • Lielā Piektdiena
  • Lieldienas
  • 25.maijs – Āfrikas vienotības diena
  • 1.maijs – Darba diena
  • 26.jūnijs – Neatkarības diena
  • 15.augusts – Debesbraukšanas diena
  • 27.septembris – Sent Vincent de Pol diena
  • 1.novembris – Visu Svēto diena
  • 25.decembris – Ziemassvētki
  • 30.decembris – Madagaskaras republikas gadadiena (Republikas diena)

Festivāli un svētki

Ļoti skaisti un vērienīgi atzīmē krietiešu svētkus – Lieldienas un Ziemassvētkus. Neskaitāmi kultūras pasākumi notiek Sacelšanās dienas priekšvakarā, ko atzīmē sacelšanās piemiņai pret frančiem 1947.gadā, Āfrikas vienotības un Republikas dienā.
Martā atzīmē Alahamandi – malagasu Jauno Gadu. Donija – tradicionāls mūzikas festivāls norisinās Nusi-Be maijā – jūnijā. Fisemana – krāšņs tradicionāls attīrīšanās rituāls, ko veic antakarna tautas apdzīvotās vietās jūnijā, Famadihana (rituāla ceremonija mirušo godināšanai, vieni no galvenajiem salas svētkiem) – no jūnija līdz septembrim.
Maijā visā valstī norisinās Rīda festivāls, oktobrī – novembrī – lielisks džeza festivāls.
Viens no kolorītākajiem valsts rituāliem ir apgraizīšanas ceremonija, kas ir galvenais notikums malagasiešu vīriešu dzīvē. Šajos daudzdienu svētkos ierodas neskaitāmi viesi no visiem apkārtnes ciemiem, notiek dziedāšanas un dejošanas sacensības, tiek klāti bagātīgi galdi (svētkos aizliegs ierasties sarkanas krāsas apģērbā). Katru gadu jūlijā Mahadzangā norisinās svinīga ceremonija, kad apmazgā Buina karaļu relikvijas, uz kuru ierodas tūkstošiem ļaužu.

Padomi un rekomendācijas

Cenas

Kaulēšanās notiek praktiski visur, bet paši malagasieši parasti netirgojas. Pārdevēji reti krāpjas, ieraugot ārzemnieku, tāpēc cenas ir daudz daudz maz līdzsvarotas, atlaide atkarīga no pārdevēja vēlmes pēc kaulēšanās.

Dzeramnaudas

Daudzās iestādēs dzeramnaudas nav pieņemtas. Tās labāk dot vietējā valūtā jebkurā piemērotā gadījumā, jo algas apkalpojošā sfērā strādājošiem ir zemas. Restorānos un viesnīcās Antananarivu un Nusi – Be dzeramnauda sastāda 10% un automātiski tiek pieskaitīta rēķinam.

Viesnīcas

Viesnīcu līmeņu sistēma Madagaskarā atbilst vispārpieņemtajai, visas viesnīcās dalās kategorijās no 1 līdz 5 zvaigznēm. Bet hierarhija ir nedaudz dīvaina, 5* viesnīcas pēc starptautiskā standarta atbilst 3* viesnīcām. Mazāk prasīgiem tūristiem ir nedārgu viesnīcu sistēma “ravinalu”, analoģiska kempingam pēc starptautiskās klasifikācijas. Augsta līmeņa viesnīcām Madagaskarā ir divu veidu tarifi: viens vietējiem iedzīvotājiem, otrs – ārzemniekiem (apmaksa valūtā).

Apģērbs un ārējais izskats

Malagasieši ir ļoti viesmīlīgi un laipni pret tūristiem, pie tam bez Āfrikas valstīs sastopamās verdziskās un pazemojošās ubagošanas. Apģērba ziņā nekādu ierobežojumu nav, izņemot elementāras prasības, apmeklējot kulta vietas. Nav ieteicams nēsāt militāra stila apģērbu, tas nav pieņemts un policija var aizturēt.

Tradīcijas

Apmeklējot jebkuru madagaskariešu māju vai ceremoniju, rekomendējam pasniegt nelielu dāvanu, ziedojumu. Tā var būt pudele ruma, cigaretes, pārtikas produkti. Īpaši tas attiecas uz nekropoles apmeklējumu. Naudu dot nedrīkst! Ar cieņu jāizturaas pret vietējiem “tabu” (fadi), bet tā kā tie dažādās valsts daļās atšķiras, tas nav īpaši viegli. Rekomendējam padomu jautāt pavadoņiem un gidiem.
Liels gods ir saņemt ielūgumu senču garu pieminēšanas ceremonijai. No tā atteikties nevar, šādā gadījumā ziedojumam jābūt lielākam.
Tradicionālajās ticībās vietējiem iedzīvotājiem katrs ezers un koks ir ar savu svarīgu nozīmi un spēku. Senču garu pieminēšana (razana) ir vēl viena raksturīga vietējo ticību īpatnība. Saskaņā ar tām, razana sniedz pieeju augstākajiem dzīves pakāpieniem, ir gudrības avots, aizsargā dzīvos. Tāpēc nekropoles, kā arī “svētās vietas”, kurās var mitināties senču gari, bieži aizliegts apmeklēt ārzemniekiem. Svēto ezeru krastos aizliegts ķert zivis, smēķēt, ēst cūkgaļu, sievietēm – staigāt biksēs. Tomēr Madagaskaras sabiedrībā sievietēm ir vienādas tiesības ar vīriešiem, saglabājas atsevišķas matriarhāta iezīmes.

Īpatnības

Raksturīga vietējo iedzīvotāju īpašiba ir lēnīgums. Piemēram, sabiedriskais transports nekustēsies no vietas, kamēr vietas nebūs aizņemtas, neatkarīgi no grafika. Pasākumi un tikšanās, visticamāk, sāksies vismaz ar pus stundas kavēšanos. Restrorānā pasūtīto atnesīs ar lielu kavēšanos. Savdabīgi tiek apzīmēti arī virzieni – neviens neteiks “pagriezieties pa labi”, bet norādīs debespusi: “pagriezieties uz ziemeļaustrumiem”.
Malagasieši oficiāli izmanto vienu valodu un kultūru, tomēr nācija dalās 18 diezgan patstāvīgās ciltīs. To teritoriālās robežas atbilst seno karaļvalstu robežām, nevis etniskajiem areāliem.
Lielākā daļa Malagasiešu diezgan greizsirdīgi izturās pret etniskajām atšķirībām, bet nekad to neizrāda sadzīvē, īpaši saskarsmē ar ārzemniekiem. Asi etniskie konflikti valstī nepastāv. Atzīts etniskais līderis ir “karaliskā merina tauta” - salas centrālās daļas iedzīvotāji.
Vasarā kā visās tropu valstīs tumsa iestājas agri – ap 18:30 jau ir tumšs.

Drošība

Noziedzības līmenis Antananarivu ir salīdzinoši zems. Tomēr zināmas problēmas ar drošību galvaspilsētā tomēr ir – nav ieteicams līdz ņemt daudz skaidras naudas un atstāt vērtīgas lietas bez pieskatīšanas. Rekomendējam apskates objektus apskatīt gida pavadībā, grupas sastāvā. Provincēs drošības situācija ir vienkāršāka. Bet arī tur ieteicams sekot pavadošo vietējo iedzīvotāju padomiem.
Madagaskarā sievietes parasti staigā māsas, brāļa vai draugu pavadībā. Viena sieviete vietējo iedzīvotāju acīs pieder senākās profesijas pārstāvēm, ar kurām katrs var iepazīties. Prostitūcija īpaši tūristu rajonos ir plaši izplatīta, ļoti augsts ir arī veneroloģisko saslimšanu līmenis.
Bez riska peldēties okeānā var tikai lagūnās un vietās, ko aizsargā koraļļu rifi. Citās vietās pastāvīgi sastopamas haizivis, upju deltās un mangrovju mežos dzīvo bīstami rāpuļi. Lietus mežos bīstamību paaugstina moskīti un citi asinssūcēji.
Praktiski visā valsts austrumu pusē izplatīta malārija. Atsevišķās vietās malārijas ierosinātāji ir izturīgi pret tradicionālajiem preparātiem. Tāpēc pretmalārijas preparātus ieteicams lietot pirms brauciena un turpināt dažas nedēļas pēc atgriešanās. Saldūdens ūdenskrātuvēs ar vāji plūstošu vai stāvošu ūdeni sastopamas dēles, kas ir dažādu slimību ierosinātāji, tāpēc peldēt ieteicams tikai tam paredzētās vietās.

Ēdiens un ūdens

Ūdens ir potenciāli bīstams veselībai. Ūdeni, ko izmanto dzeršanai, zobu tīrīšanai, ledus gatavošanai, noteikti jāvāra. Pienam un piena produktiem jābūt pasterizētiem. Uzturā ieteicama tikai kārtīgi izcepta gaļa vai zivis. Cūkgaļa, salāti un majonēze arī var būt kaitīga veselībai. Dārzeņiem jābūt termiski apstrādātiem, augļiem – nomazgātiem un nomizotiem.

Aizliegumi

Rezervātu apmeklējumam nepieciešama caurlaide. Jebkura veida mežu ciršana, medības vai zvejošana rezervātu teritorijās ir aizliegta.
Nav ieteicams fotografēt militāristus un policistus formās.

© Tūrisma firma "Ar-Tur", 2001 – 2019

Top.LV
Latvijas Reitingi