Informācija par valsti

Kostarikas republika (República de Costa Rica)

Honkongas sala un Koulunas pussala

Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) - Sanhosē
Valsts valoda - spāņu valoda
Valdība - Prezidentāla republika
Prezidents - Oskars Ariass
Viceprezidents - Laura Činčilla

Neatkarība

  • no Spānijas (kopā ar Gvatemalu) 1821. gada 15. septembris
  • no CFR 1838. gads

Platība - 51 100 km²
Iedzīvotāji - 4 133 884
Valūta - Kostarikas kolons (CRC)
Laika zona - UTC-6
Interneta domēns - .cr
Tālsarunu kods - +505

Kostarikas Republika ir Centrālamerikas valsts. Tā robežojas ar Kluso okeānu dienvidrietumos un ar Karību jūru ziemeļaustrumos, atrodas starp Panamu un Nikaragvu. Valsts administratīvais un kultūras centrs ir Kostarikas galvaspilsēta Sanhosē ar 900 000 iedzīvotājiem.

Kostarikas augstākais kalns ir 3 819 m augstais Kerro Čirripo. Kostarikā ir vairāk kā 200 upju. Kostarikā ir visas valsts mēroga tropu dabas aizsardzības rezervāti – šeit sastopamas 850 putnu sugas, tropu mežos var novērot lielu dzīvās dabas daudzveidību. Nelielās valsts teritorijā atrodas 120 vulkāni un novērojama aktīva vulkānu darbība. Lietus sezonā no maija līdz novebrim zemienēs notiek plūdi. Savukārt tādas dabas katastrofas kā viesuļvētras un zemestrīces novērotas reti. Kostarika atrodas zemes šaurumā, kas savieno Ziemeļameriku ar Dienvidameriku.

Klimats

Kostarikā valda subekvatoriāls klimats, ir četras klimtiskās joslas. Mitrajām zemienēm Karību jūras un Klusā okeāna piekrastē raksturīga vidējā gaisa temperatūra +23-25 °С un sausās sezonas iztrūkums.

Kostarikā valda divas – sausā un lietus – sezonas. Sausā sezona sākas decembrī un ilgst līdz aprīlim. Šajā laikā lietus nav vispār. Lietus sezona ilgst no maija līdz novembrim, lietus līst katru pēcpusdienu. Lietus var būt stiprs, bet tas ir īslaicīgs.

Vidējās temperatūras °C I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII
Sanhosē 19 19 20 20 21 21 20 20 20 20 19 19
Puntarenas 27 28 28 29 28 27 27 27 26 27 27 27

Iedzīvotāji

No 4 miljoniem kostarikāņu vairākums (94%) ir eiropiešu ieceļotāju pēcteči – baltie un metisi. Apmēram 3% ir melnādainie, 1% - indiāņi, 1% - ķīnieši, bet atlikušie iedzīvotāji (1%) ir citu etnisko grupu pārstāvji. Vairākums iedzīvotāju ir kristieši - 76% ir katoļticīgie, bet 16% - protestanti. 5% iedzīvotāju pieder citām reliģijām, bet 3% ir neticīgie. Bez oficiālās spāņu valodas, izplatīts ir arī vietējais kreols un angļu valoda. Vidējais mūža ilgums ir 76,8 gadi.

Rakstītprasmes līmenis ir 96%. Skolas ir visā valstī. Šeit ir arī privātskolas. Izglītība līdz 15 gadu vecumam ir obligāta un bez maksas. Te atrodas Centrālamerikas universitāte.

Valstī ir labi attīstīta veselības aprūpes sistēma; tai tiek tērēti aptuveni 25% no valsts izdevumiem. Izplatīta malārija. Insekti, smilšu mušas pārnēsā slimības. Zemā ūdens kvalitāte var izraisīt dizentēriju, pārtikā var lietot tikai attīrītu ūdeni. Medicīnas iestādes ir lielākajās pilsētās.

Ekonomika

62 % iedzīvotāju ir nodarbināti pakalpojumu sektorā, 30% - ražošanas sektorā, bet 8% nodarbināti lauksaimniecībā. Galvenās eksporta preces ir kafija un banāni, kas veido apmēram pusi valsts eksporta. Lielo boksītu iegulu dēļ, attīstījusies alumīnija ražošanas industrija. Nelielos daudzumos iegūst arī zeltu, dzīvsudrabu, sudrabu un mangānu. Pateicoties lietus mežiem un bagātajai dzīvnieku pasaulei, Kostarika 20. gs. astoņdesmitajos gados kļuva populāra tūristu vidū. Lai gan augošā noziedzības līmeņa dēļ tūristu interese ir mazinājusies, Kostarika ir tūristu visapmeklētākā valsts Centrālamerikā, kuru 2007. gadā apmeklēja 1,9 miljoni tūristu.

Nacionālā virtuve

Daudzi Kostarikas nacionālie ēdieni tiek gatavoti no pupiņām un rīsiem, izvairoties no garšvielu lietošanas. Viens no nozīmīgākajiem ēdieniem ir Gallo pinto, ko gatavo no ceptiem rīsiem un melnajām pupiņām. Tradicionāls pusdienu ēdiens ir "Casado", kuru gatavo no rīsiem un pupiņām, kas papildināti ar kāpostu un tomātu salātiem, ceptiem dārzeņiem un gaļu. Uzturā lieto arī zivis. Kostarikas klimats atļauj augt daudziem eksotiskiem augļiem – arbūziem, melonēm, ananāsiem, mango utt. Kostarikas nacionālie dzērieni ir "Horchata" – kukurūzas dzēriens ar kanēļa piedevu, cukurniedru liķieris "Guaro" un kafija pagatavota visdažādākajos veidos.

Valsts svētki un brīvdienas

  • 1.janvāris – Jaunais Gads;
  • 1.maijs – Darba svētki;
  • 2.augusts – Dievmātes diena;
  • 15.augusts – Debesbraukšanas diena;
  • 15.septembris – Neatkarības diena;
  • 12.oktobris – Kolumba diena un Amerikas atklāšanas diena;
  • 25.decembris – Ziemassvētki.

© Tūrisma firma "Ar-Tur", 2001 – 2019

Top.LV
Latvijas Reitingi