Japāna - informācija par valsti

Japānas karte:
Japānas karte
Japānas karogs:
Japānas karogs
Japānas ģerbonis:
Japānas ģerbonis
Valsts platība:
377 873 km²
Iedzīvotāju skaits:
127 590 000 (2009.)
Oficiālā valoda:
japāņu
Galvaspilsēta:
Tokija
Naudas vienība:
japānas jēna ¥ (JPY)
Reliģijas:
sintoisti, budisti, kristieši
Lielākās pilsētas:
Jokohama, Osaka, Nagoja, Sapporo, Kioto
Nacionālā dibināšanas diena:
660. g.p.m.ē. 11. februāris
Laika starpība:
6 stundas
Dabas resursi:
nenozīmīgi minerālie resursi, zivis, dabas ainavas, karstie avoti ar dziednieciskām īpašībām.

Japāna ir salu valsts Austrumāzijā, Klusā okeāna rietumos. Japāņu dzīves filozofiju un dzīvesveidu caurstrāvo darbīgums un iekšējs miers, pieticība un iekšējā saskaņa.
Japānas nosaukums japāņu valodā ir Nippon un Nihon. Vārds Nippon tiek lietots oficiālos pasākumos, ieskaitot jautājumos par Japānas valūtu, pastmarkām, kā arī daudzos starptautiska mēroga sporta pasākumos, bet Nihon ir neoficiāli lietots nosaukums. Šo Japānas nosaukumu min daudz biežāk tieši mūsdienu japāņu valodā. Burtiski Nippon un Nihon nozīmē “saules rašanās”, tādēļ bieži to tulko kā “Uzlēcošās saules zeme”.
Japānā ir vecākā monarhija pasaulē, kurā titulu manto.Valsts galva ir imperators, likumdošanas vara pieder parlamentam (Kokkai).
Japāna ir viena no vadošajām valstīm tehnoloģijā un mašīnbūvē, tās ekonomika ir otrā lielākā pasaulē pēc nominālā iekšzemes kopprodukta. Tai ir ceturtais lielākais eksports pasaulē, kā arī sestais lielākais impots. Ļoti labi attīstīta transporta sistēma.

Ģeogrāfiskais stāvoklis

Japāna ir valsts, kuras teritorija ir izveidojusies uz 6852 salām Klusā okeāna piekrastes Āzijas daļā. Galvenās četras lielākās salas ir Hokaido, Honsju, Sikoku un Kjusju salas, kas kopā veido 97% no Japānas teritorijas. Gandrīz visas salas ir kalnainas, vulkāniskas. Japānas augstākā virsotne ir Fudzijama (3776 m.v.j.l.). 70% - 80% valsts teritorijas ir klāta ar mežiem, kalnaina un nepiemērota gan lauksaimnieciskai, gan rūpnieciskai izmantošanai, kā arī ir neapdzīvojama. Galvenais iemesls – stāvās nogāzes un augstienes, klimata apstākļi un zemes nogruvumu risks, ko izraisa zemestrīces, irdena augsne, kā arī spēcīgs lietus. Novietojums Klusā okeāna “Uguns aplī” - trīs tektonisko plātņu savienojuma vietā, izraisa zemas intensitātes zemestrīces un laiku pa laikam arī vulkānisko aktivitāti.
Japānā ir neskaitāmi karstie avoti, kuru tuvumā nereti izveidoti kūrorti.
Japānai nav sauszemes robežu ar citām valstīm, bet vistuvāk tai atrodas Krievija, Ķīna un Koreja. No kontinenta Japānu atdala Ohotskas jūra ziemeļos, Japāņu jūra rietumos un Austrumķīnas jūra dienvidos. Tradicionāli Japānu dala astoņos reģionos, tomēr oficiāli Japāna iedalās 47 perfektūrās.

Klimats

Japānā klimats pārsvarā ir mērens, tomēr klimata apstākļi ievērojami atšķiras valsts ziemeļu – dienvidu virzienā. Valsts ziemeļos, piemēram, Hokaido salā ir mērens klimats ar garām, aukstām ziemām un vēsām vasarām. Nokrišņi nav pārāk spēcīgi, bet ziemā parasti veidojas lieli sniega sanesumi.
Zemes vidienē klimats ir ar ļoti atšķirīgu vasaras un ziemas gaisa temperatūru, kā arī dienas un nakts laikā. Nokrišņi ir samērā nelieli.
Valsts dienvidu daļā valda subtropu klimats, kam raksturīgas siltas ziemas ar nelielu sniega daudzumu un karstas mitras vasaras. Nokrišņu daudzums ir ļoti ievērojams, it īpaši lietus periodā. Bieža parādība ir taifūni. Visaugstākā gaisa temperatūra, kāda jebkad tika fiksēta Japānā, ir 40,9°C. Tā tika reģistrēta 2007. gada 16.augustā.

Iedzīvotāji

Japāna ir desmitā lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita un viena no visblīvāk apdzīvotajām valstīm pasaulē. Tokijas aglomerācija, kurā ietilpst Tokija un apkārtējās prefektūras, ir lielākā aglomerācija pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Tajā dzīvo ap 30 miljoniem cilvēku. Lielākā daļa no Japānas iedzīvotājiem dzīvo pilsētās, tikai 5% no visiem iedzīvotājiem nodarbojas ar lauksaimniecību.
Skaitliski vislielākā tauta Japānā ir japāņi (98,5% no visiem iedzīvotājiem). Dominējošā japāņu etniskā grupa ir jamato. Citas tautības: korejieši (0,5%), ķīnieši (0,4%), brazīļi (0,2%) un filipīnieši (0,2%) atlikušos 0,2% no visiem iedzīvotājiem sastāda citas etniskās grupas. Hokaido salā dzīvo aptuveni 15 tūkstoši aini, kuri ir Japānas pirmiedzīvotāji, savukārt Okinavā nozīmīga etniskā grupa ir rjūkjieši. Japāņu valoda aptuveni 99% iedzīvotāju ir dzimtā valoda. Valstī dzīvo ap 2,05 miljoniem imigrantu. Japānā ir ļoti augsts apdzīvotības blīvums – 337 cilvēki uz vienu kvadrātkilometru.
Ir aprēķināts, ka 2009. gadā iedzīvotāju vidējais mūža ilgums ir 82,12 gadi. Vīriešu vidējais vecums ir tikai 78,8 gadi, bet sievietēm 85,62 gadi.
Izplatītākās reliģijas Japānā ir sintoisms un budisms, 84% no visiem Japānas iedzīvotājiem ir šo reliģiju sekotāji.

Kultūra

Japānas kultūra ir attīstījusies vairākus tūkstošus gadus, sākot no Dzjomona kultūras līdz pat mūsdienu hibrīdkūltūrai, kuru spēcīgi ietekmē Āzijas, Ziemeļamerikas un Eiropas kultūras.
Japānas kultūrā ir daudz aizguvumu no Ķīnas kultūras (budisma un konfūcisma reliģijas, rakstība, arhitektūras pamatprincipi, tējas ceremonijas, zīda ražošana).
Japāņu valoda vienmēr ir spēlējusi nozīmīgu lomu Japānas kultūrā, un šajā valodā, galvenokārt, runā tikai Japānā. Tā ir aglutinējoša valoda un skaņu krājums ir salīdzinoši mazs, kur uzsvars tiek likts vairāk uz skaņu toni nevis skaļumu. Japāņu valoda pilnveidojās un ir palikusi nemainīga kopš 8. gadsimta.
Japānā ilgstoši plaši izplatīts mākslas veids ir gleznošana. Valodas pierakstīšanā, līdzīgi kā gleznošanā, sākotnēji izmantoja otu, līdz ar to ir izveidojusies diezgan savdabīga kaligrāfija.
Tradicionāli japāņu skulptūrās ir attēloti budisma attēli. Nozīmīgākā bronzas statuja ir Budas skulptūra Todaiji templī.
Starptautisku slavu ir ieguvusi Ikebana – japāņu ziedu kārtošanas māksla. Ir divu stilu japāņu dārzi: zaļojošu pauguru, nelielu dīķīšu un tiltiņu savijuma (Tsukijama stila) dārzi, un sauso smilšu un akmeņu (Karesansui stila) dārzi.
Japānas četras tradicionālās teātra formas ir no, kiogen, kabuki un bunraku. “No” - demonstrē tēlu izjūtas no vienaldzības līdz galējam sasprindzinājumam. “Kiogen” - humoristiska izrāde. “Kabuki” - stilizēts klasiskās japāņu dejas uzvedums – drāma. “Bunraku” - tradicionāls japāņu leļļu teātris.
Geiša – tradicionāli ir japāņu sieviete – izklaidētāja un laika kavētāja, kura ir skolota tradicionālās japāņu mākslās, tai skaitā mūzikā, dziedāšanā, dejošanā, kā arī prot vadīt tējas ceremoniju un pieprot samisena spēli – japāņu mūzikas instruments ar trīs stīgām.
Populārākie sporta veidi Japānā ir sumo, beisbols, golfs un autosports. Populārākās cīņas mākslas ir džudo un karatē.

Nacionālā virtuve

Japāņu uzturā ir daudz rīsu, sojas, dārzeņu, augļu, jūras produktu. Kā populārākie no japāņu nacionālās virtuves ēdieniem tiek minēti sushi, japāņu salāti no rīsiem, jūras zaļumi, haizivs spuru pastēte, sautēts asaris, gohans – vārīti rīsi, misosiru – pupiņu zupa, kono-mono – marinēti gurķīši, tempura.
Vienā maltītē pasniedz daudz ēdienu. Tos servē nelielos trauciņos, ēd ar koka irbuļiem. Pusdienās uzkodas gatavo no vārītiem un nevārītiem dārzeņiem (kāpostiem, burkāniem, rutkiem, sēnēm, kukurūzas, pupām, jauniem bambusu dzinumiem, lotosa lapu kātiem, aļģēm), marinētām vai jēlām zivīm vai mīkstmiešiem.
Galvenais ēdiens ir gatavots no ceptas cūkas, teļa, putnu vai zivju gaļas ar bagātīgu rīsu piedevu vai ar plānām nūdelēm, kas gatavotas no sojas miltiem, sāls un ūdens. Zupu pasniedz pēc otrā ēdiena nelielos slēgtos šķīvjos. Maltīti nobeidz ar svaigiem augļiem: mango, melonēm, āboliem, bumbieriem, banāniem, zemenēm, vīnogām, vīģēm, datelēm, persikiem. Par garšvielām izmanto piparus, ingveru, sīpolu lokus, vīnetiķi, rīsa etiķi.
Japāņu nacionālais dzēriens ir zaļā tēja, ko bez cukura pasniedz katrā ēdienreizē ar sevišķu rituālu.

© Tūrisma firma "Ar-Tur", 2001 – 2017

Top.LV
Latvijas Reitingi