Goa vēsture

Goa atrodas Indijas rietumos, tā bija pirmā Indijas daļa, kuru kolonizēja eiropieši un pēdējā, kura tika atbrīvota. Kādreiz Goa pazina kā Govapuri, Gomant vai Aprant. Arābu kuģotāji to devēja par Sindabur vai Sandabur, un portugāļi – Goa. Šumeru laikā Goa nosaukums pirmoreiz parādījās kīļrakstos, kad Lagash karalis Gudea dēvēja Goa par Gubio.

Suta Samhita, indiešu klasiķis, Goa apraksta šādi: „Govapuri, kas iznīcina visus grēkus no iepriekšējās dzīves, tiklīdz saule vakara tumsā pazūd.”

Goa vēsture sniedzas līdz III gadsimtam pirms Kristus, kad Goa bija daļa no Mauryan impērijas.

Saskaņā ar hindu leģendām, Parashurama iešāva bultu jūrā un pavēlēja jūras dievam Varuna jūrai atkāpties tai vietā, kurā bulta nokritusi. Izveidojās jauns zemes gabals – Konkan (kona – stūris + kana – gabals). Dienvidu Konkan tika saukta par Govarashtru. Citos senajos Indijas tekstos Goa ir zināma kā Gopakapuri, Gapakapattana, Gomanchala vai Govapuri.

Pēc Gaud Saraswat Brahmin kopienas leģendām, viņi dzīvoja Saraswati upes krastos. Kad upe pēkšņi izžuva, Parshurama izveidoja jaunu zemi un pavēlēja tiem pārcelties uz jauno zemi. Saraswat Brahmin apmetās uz trim salām Zuari un Mandovi upes grīvās. Šīs trīs salas izveidoja seno Gomantak.

Goa ir bezgalīgs valdījušo saraksts. Bhojas bija pirmie, kuri valdīja Goa. Mauryan impērijas feodāļi valdīja no VI līdz V gadsimtam, bet no XI līdz XIV gadsimtam Goa noteicēji bija Kadamba, Silahara un Hoysala dinastijas.

III gadsimtā p.m.ē, Gomanta izveidoja Maurya impēriju daļu. Tajā valdīja Satavahan dinastija. Šī dinastija kļuva par daļu no Chalukya dinastijas, kuri valdīja laika posmā no 580. līdz 570.gadam.

XIV gs. Goa kļuva par tirdzniecības centru – zirgi tika iegādāti Tuvajos Austrumos. Tas bija laiks, kad izveidojās izcilā Vijayanagar impērija. 1350. gadā Goa iekaroja Bahmani sultāns un pārņēma kontroli pār Goa. 1370.gadā Vijayanagar – atdzimstošā Hindu impērija – atkaroja Goa teritoriju. Vijayanagar valdīja Goa aptuveni 100 gadus, kuru laikā osta bija nozīmīga arābu zirgu izkraušanas vieta ceļā uz Hampi, lai veidotu stiprāku kavalēriju.

1469. gadā Goa iekaroja Bahmani dinastija no Gulbargas. Kad dinastija 1492. gadā sabruka, Goa kļuva par daļu no Adil Shah Bijapur saltanāta. Goa Velha izveidoja par otro galvaspilsētu.

Bijusī sekretariāta ēka Panaji (Goa galvaspilsēta) ir bijusī Adil Shahi pils, kuru vēlak par savu oficiālo rezidenci pārņēma portugāļu karalis.

1498. gadā Vasko de Gama apbrauca Labās Cerības ragu un piestāja Calicut. 1510. gadā portugāļu admirālis Afonso De Albuquerque iebruka Goa. Trīs mēnešus pēc pilsētas zaudēšanas Bijapur karalis atgriezās ar pilnībā atjaunotu floti. Nepilnas dienas laikā Ismail Adil Shah un viņa sabiedrotie tika sakauti. 6000 līdz 9000 musulmaņu tika nogalināti, aizstāvot pilsētu, vai arī noslīkstot bēgšanas laikā. Thimayya saņēma atbalstu no vietējiem iedzīvotājiem, lai gan netika īstenotas sākotnējās cerības iekarot vairākas pilsētas. Neskatoties uz pastāvīgiem uzbrukumiem, Goa kļuva par portugāļu centru Indijā.

Ņemot vērā Goa plašās upes, tā bija ideāla vieta portugāļiem uzsākt tirdzniecību no Tuvajiem Austrumiem. Portugāļu uzturēšanās Goa ilga 450 gadus. Tolaik sākās kristiešu inkvizīcija, visas pārējās reliģijas tika cenzētas, izņemot katolicismu. Daži hinduistu tempļi tika iznīcināti, notika masu pāreja kristietībā.

Portugāļi ietekmēja arhitektūru, ēšanas paradumus un pat dzīvesveidu.

Laikā, kad Goa garšvielu tirdzniecības dēļ sasniedza “Zelta laiku”, vecā Goa pilsēta kļuva par lielāko pilsētu rietumos. Tajā bija vairāk nekā 300 baznīcas, dzīvoja ap 40,000 iedzīvotāju.

XVIII gs. otrajā pusē Marathas gandrīz uzveica portugāļus, kuru konkurenti tolaik bija Lielbritānija, Holande un Francija.

Kaut arī Indija neatkarību ieguva 1947. gadā, Goa palika Portugāles kolonija. 1961. gadā bijušais premjerministrs Jawaharlal Nehru, nosūtīja bruņotos spēkus uz Goa un Indijas armija to pārņēma tikai divās dienās. Kopš tā laika Goa iekļauta Indijas savienībā.

© Tūrisma firma "Ar-Tur", 2001 – 2019

Top.LV
Latvijas Reitingi