Informācija par Galapagu salām

Galapagu salu karte:
Galapagu salu karte

Salu arhipelāgs Klusajā okeānā 972 kilometrus uz rietumiem no Ekvadoras. To veido 13 galvenās vulkāniskās salas, 6 nelielas salas, 107 klintis un uzskalotas teritorijas. Uzkata, ka pirmā sala veidojusies pirms 5 – 10 miljoniem gadu tektoniskās aktivitātes rezultātā. Jaunākās salas – Izabella un Ferdinanda – joprojām ir veidošanās stadijā, pēdējais vulkāna izvirdums notika 2005. gadā. Galapagu salas pieder Ekvadorai un veido Galapagu salu provinci. Iedzīvotāju skaits nedaudz pārsniedz 25 000, platība 8010 km².
Salas pazīstamas ar unikālu faunas daudzveidību un Čarlza Darvina pētījumiem, kas viņam deva pirmo ideju par evolūcijas teoriju.

Nosaukuma izcelsme

Salas nosaukumu ieguvušas no tajās mītošajiem gigantiskiem jūras bruņurupučiem, spāņu valodā «galápagos» — «sauszemes bruņurupuči».

Vēsture

Galapagu salas oficiāli atklāja spāņu mācītājs Tomass de Berlangs 1535. gada martā. Viņš no Panamas bija devies uz Peru, bet nejauši nomaldījās no nospraustā kursa.

  • 1832. gada 12. februārī Ekvadora anektēja Galapagu salas.
  • 1835. gadā salu pētīja ekspedīcija, kuras sastāvā bija Čarlzs Darvins un Roberts Ficrojs.
  • 1936. gadā salas pasludināja par Nacionālo parku, līdz tam tajā nomitināja katordzniekus.
  • 1978. gadā Galapagu salas iekļāva UNESCO pasaules dabas mantojuma sarakstā,
  • 1985. gadā pasludināja par vispasaules biosfēras rezervātu.
  • 1953. gadā salās inku mantojuma meklējumos pabija Tūrs Heijerdāls.

Ģeogrāfija

Salas atrodas tuvu pie ekvatora. No 1° 40′ Z pl līdz 1° 36′ D pl, un no 89° 16′ R g līdz 92° 01′ R g. Salās praktiski nav saldūdens avotu.
Arhipelāgs izceļas ar floras un faunas daudzveidību, ir daudz endēmu sugu. Tas piesaista tūristus. Plaši izplatīts daivings.
Vulfa vulkāns – augstākā salu virsotne, 1707 m virs jūras līmeņa.

Klimats

Neskatoties uz ģeogrāfisko platumu un tuvo ekvatoru, dēļ aukstajām straumēm Galapagu klimats ir vēsāks kā parasti šādos platuma grādos. Ūdens temperatūra reizēm ir tikai 20 grādi, bet vidējā gada ūdens temperatūra ir 23—24 °C.

Ekoloģiskie draudi

Galvenos draudus arhipelāgam rada tīša vai netīša augu un dzīvnieku sugu (kazu, kaķu, liellopu) introdukcija. Ātri vairojoties, šīs sugas var apdraudēt pamatiemītnieku dzīves vidi. Šeit ir maz dabisko plēsēju, tāpēc vietējās sugas ir neaizsargātas ievesto priekšā un bieži kļūst par to upuriem.
Bīstamākās augu sugas Galapagu salās ir guava, avokado, hinīnkoks, kazenes, apelsīni, greipfrūti, citroni, ziloņzāle u.c. Šie augi plaši izplatījušies un izspieduši vietējās sugas San-Kristobala, Floreāna, Izabellas un Santa Krusas salu mitrajās zonās. Vairākas sugas salās ieveda pirāti. Slavenais ceļotājs Tūrs Heijerdāls atradis dokumentus, kuros minēts, ka Peru vicekaralis, zinādams ka pirāti salās pārtiek no pašu ievestām savvaļas kazām, pavēlēja brīvībā palaist suņus kazu iznīcināšanai. Pēc neveiksmīgas Floreānas salas kolonizēšanas José de Villamil pavēlēja tajā izplatīt kazas, ēzeļus, govis un citus mājdzīvniekus.
Suņi un kaķi vēl tagad apdraud savvaļas putnus, posta to ligzdas, ķer iguānas, sauszemes un jūras bruņurupučus. Cūkas izposta bruņurupuču un iguānu ligzdas un, visticamāk, ir līdzvainīgas pie iguānu izzušanas Santjago salā. Melnās žurkas uzbrūk mazajiem Galapagu bruņurupučiem, kad tie atstāj ligzdas. Tā rezultātā Pinsona salā bruņurupuči pārstājuši vairoties pirms vairāk kā 50 gadiem, šobrīd tajā sastopami tikai pieauguši bruņurupuči.
Ar melnās žurkas parādīšanos izzudusi vietējā endēmā žurku suga. Strujais mājputnu skaita pieaugums ar slimībām rada apdraudējumu savvaļas sugām.
Galapagu salu akvatoriju apdraud nelikumīga zivju zveja, kā arī citas problēmas. Īpašu uzmanību piesaista vietējo haizivju izķeršana un jūras gurķu novākšana nesezonā. Kā arī tūristu un nelegālo imigrantu skaita pieaugums.

Galapagu salu nacionālais parks

Galapagu salu nacionālais parks ir senākais un lielākais Ekvadorā. Galvenie šīs unikālās vietas iemītnieki ir gigantiskie bruņurupuči, oluši, kormorāni, albatrosi, jūras iguānas.
Aptuveni 90 % salu teritorijas ir aizsargājamas, tāpēc tūristiem jāievēro stingri noteikumi: iet iespējams tikai par atļautām, iezīmētām takām; apmeklētāji parkā var atrasties tikai vietējo gidu pavadībā; aizliegtas jebkuras darbības, kas var kaitēt dzīvajai dabai, sākot no skaļiem trokšņiem, beidzot ar ugunskuru dedzināšanu.
Ieeja nacionālajā parkā ir par maksu, šobrīd – aptuveni 100 USD. Apmaksa tiek veikta uz vietas Galapagu salās un tikai skaidrā naudā.

© Tūrisma firma "Ar-Tur", 2001 – 2019

Top.LV
Latvijas Reitingi