Austrālija - informācija par valsti

Austrālijas karte:
Austrālijas karte
Austrālijas karogs:
Austrālijas karogs
Austrālijas ģerbonis:
Austrālijas ģerbonis
Valsts platība:
7 741 220 km², ūdens 1%.
Iedzīvotāji:
iedzīvotāji (2008. g.) 21 225 000, blīvums 2,6/km².
Oficiālā valoda:
angļu (de fakto)
Galvaspilsēta:
Kanbera
Naudas vienība:
Austrālijas dolārs (AUD)
Lielākā pilsēta:
Sidneja
Valdība:
Parlamentāra demokrātija un konstitucionāla monarhija
Monarhs Karaliene Elizabete II
Neatkarība no Apvienotās Karalistes:
Konstitūcija - 1901. gada 1. janvāris
Vestminsteras statūti - 1931. g. 11. decembris, pieņemti 1939. g. 9. septembrī.
Austrālijas akts - 1986. gada 3. marts
Laika zonas vairākas:
(UTC+8 līdz +10,5), vasarā (DST), vairākas (UTC+9 līdz +11,5)
Interneta domēns:
.au
Tālsarunu kods:
+61

Austrālija

Oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē. Pēc platības tā ir sestā lielākā valsts pasaulē. Austrālija ir vienīgā valsts pasaulē, kuras teritorija aizņem visu kontinentu. Austrālija kontrolē arī Tasmaniju un vairākas mazākas salas Indijas un Klusajā okeānā. Kopš 1933. gada Austrālijas valdība ir izteikusi teritoriālas pretenzijas uz Austrālijas Antarktisko Teritoriju. Austrālijas tuvākās kaimiņvalstis ziemeļos ir Indonēzija, Austrumtimora un Papua-Jaungvineja, ziemeļaustrumos – Zālamana Salas, Vanuatu un Jaunkaledonija, bet dienvidaustrumos – Jaunzēlande.
Vairāk nekā 42 000 gadus Austrālijas pamatiedzīvotāji bija aborigēni. Pirmie eiropieši, kuri 1606. gadā saniedza Austrālijas krastus, bija nīderlandiešu jūrasbraucēji. Austrālijas austrumu pusi 1770. gadā savā pakļautībā pārņēma Lielbritānijas Karaliste, kuru nosauca par Jaundienvidvelsu. Tur briti izveidoja noziedznieku koloniju. 19. gadsimta laikā briti kolonizēja visu Austrāliju. 1851. gadā Austrālijas dienvidaustrumos tika atrasts zelts un sākās zelta drudzis, tādēļ iedzīvotāju skaits īsā laikā pieauga trīs reizes. 1901. gada 1. janvārī, apvienojoties sešām kolonijām, tika dibināta Austrālijas Savienība
Austrālijā dzīvo vairāk nekā 21 miljons iedzīvotāju. Pirmiedzīvotāji ir aborigēni un Torresa šauruma tautas, bet mūsdienās nospiedošā vairākumā ir imigranti. Kopš Otrā pasaules kara, sešdesmit gadu laikā, Austrālijā ir ieradušies 6,5 miljoni imigrantu, no kuriem 660 tūkstoši bija bēgļi. Šajā laikā iedzīvotāju skaits no 7 miljoniem ir trīskāršojies. Valstī ir stabila, ar daudzveidīgu kultūru bagāta un demokrātiska sabiedrība ar kvalificētu darbaspēku un spēcīgu, konkurētspējīgu ekonomiku. Austrālijā 2007. gadā bija 14. lielākā saimniecība pasaulē, kā arī 9. lielākā rūpnieciskā saimniecība. Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, tā ir 15. bagātākā valsts pasaulē
Aptuveni 10% no pasaules dzīvnieku un augu sugām dzīvo un aug Austrālijā, no kurām ļoti daudzas ir endēmiskas. Austrālija ir apņēmusies saglabāt tās unikālo vidi un dabas mantojumu, tadēļ tā veic dažādus vides aizsargāšanas pasākumus, piemēram, Pasaules mantojumu atrašanās vietās izveidojot nacionālos parkus un dabas liegumus.

Etimoloģija

Nosaukums "Austrālija" ir atvasināts no latīņu valodas vārda australis, kas nozīmē "dienvidu". Leģendas vēsta, ka senie romieši jau zināja par "nezināmo dienvidu zemi" (terra australis incognita). Arī viduslaiku kartēs ir bijis iezīmēts šāds dienvidu kontinents, lai gan nebija nekādi dokumentāli pierādījumi par tā eksistenci. Angļu nosaukums Australia rakstiskos avotos pirmo reizi ir minēts 1625. gadā. Nīderlandieši zemes uz dienvidiem no Nīderlandes Austrumindijas kompānijas dēvēja līdzīgā atvasinātā formā Australische; šis nosaukums dokumentēts 1638. gadā.

Ģeogrāfija

Austrālijas kopējā platība ir 7 617 930 km², un tā atrodas uz Indoaustrālijas tektoniskās plātnes. Pēc platības tā ir sestā lielākā valsts pasaulē, un ir vienīgā valsts pasaulē, kurai teritorija plešas pa visu kontinentu. Austrālijas krasta līnijas garums, ieskaitot visas aizjūras teritorijas, ir 34 218 km. Austrālijas krastus apskalo Indijas un Klusais okeāns. Pēc 2000. gada, kad oficiāli tika izdalīts piektais pasaules okeāns, daudzi uzskata, ka Austrālijas dienvidu krastus apskalo Dienvidu okeāns. Austrāliju no Āzijas atdala Timoras un Arafuru jūra. Ziemeļu-dienvidu virzienā Austrālijas garums ir aptuveni 3700 km, bet austrumu-rietumu virzienā platums – aptuveni 4000 km. Austrālijas vidējais augstums virs jūras līmeņa ir 330 m.
Valstī var izšķirt trīs lielākus fiziskās ģeogrāfijas reģionus. Aptuveni 60% no kontineta veido Rietumaustrālijas plakankalne. Uz tās atrodas Lielais Smilšu tuksnesis, Lielais Viktorijas tuksnesis un Gibsona tuksnesis. Uz tās atrodas arī Makdonela grēdas un vientuļas klintis, kā, piemēram, Uluru jeb Eiersa klints. Tālāk uz austrumiem nākošais fiziskās ģeogrāfijas reģions ir Lielais Artēziskais baseins. Austrālijas austrumu daļā atrodas Lielā Ūdensšķirtnes grēda, kuras augstākā virsotne Kostjuško kalns (2228 m) ir arī augstākā Austrālijas kontinentālajā daļā. Austrālijas ārējā teritorijā Hērda un Makdonalda Salās atrodas Mosona smaile (2745 m), kura ir vēl augstāka par Kostjuško kalnu. Gar Austrālijas austrumu krastu 2000 km garumā stiepjas Lielais Barjerrifs, pasaulē lielākais koraļļu rifs.
Tā kā Austrālijas garums ziemeļu-dienvidu virzienā sasniedz 3700 km, tad arī tās teritoriju šķērso atšķirīgas klimatiskās joslas. Ziemeļos ir tropu josla, tālāk uz dienvidiem ir subtropu, bet dienvidos jau mērenā josla. Laika apstākļus un klimatu galvenokārt nosaka trīs parādības: zema spiediena tropiskās gaisa masas; pasāta vēji un subarktiskie rietumu vēji.

Administratīvais iedalījums

Austrāliju veido seši štati un divas teritorijas, kā arī vairākas aizjūras teritorijas. No 1926. līdz 1931. gadam eksistēja arī Centrālās Austrālijas teritorija, kas tika izveidota starp 20. un 26. paralēli un vēlāk tika iekļauta Ziemeļu Teritorijas sastāvā.

Štati Admin. centrs Platība (km²) Iedzīvotāji
Dienvidaustrālija Adelaida 983482 1601800
Jaundienvidvelsa Sidneja 800642 6967200
Kvīnslenda Brisbena 1730648 4279400
Rietumaustrālija Pērta 2529875 2163200
Tasmanija Hobārta 68401 500000
Viktorija Melburna 227416 5297600
Teritorija
Austrālijas galvaspilsētas teritorija Kanbera 2358 344200
Ziemeļu teritorija Dārvina 1349129 219900
Ārējā teritorija
Ašmora un Kartjē salas - 199 0
Austrālijas Antarktiskā Teritorija - 5896500 1000
Hērda Sala un Makdonalda Salas - 144 0
Kokosu Salas Vestailenda 14 628
Koraļļu Jūras Salas - 10 3
Norfolkas Sala Kingstona 35 2114
Ziemsvētku Sala Setlmenta 1493 135

Vēsture

Zinātnieki joprojām diskutē par to, kad Austrālijā ieradās pirmais cilvēks (Homo sapiens). Ir izvirzīta teorija, ka tas noticis jau pirms 120 tūkstošiem gadu. Aborigēni Austrālijā pastāvīgi sāka dzīvot pirms 42-48 tūkstošiem gadu, līdz ar to šeit attīstījās viena no vecākajām kultūrām pasaulē. Tajā laikā Indonēzija vēl nebija atdalījusies no Āzijas, tādēļ lielu daļu no ceļa klejotāju ciltis – nomadi – varēja veikt kājām. Savukārt ūdensšķirtņu pārvarēšanai, kas tolaik nepārsniedza 100 km, izmantoja plostus un laivas. Sākumā iedzīvotāji koncentrējās kontinenta krastu tuvumā, jo tur varēja nodarboties ar zvejniecību, kā arī medīt dzīvniekus un vākt augļus un saknes. Pirmās apmetnes, pēc pagaidām veiktajiem arheoloģiskajiem atklājumiem, atradušā pie Dienvidaustrālijas ezeriem. Neskatoties uz kontinenta izolāciju, aborigēni regulāri nonāca saskarē arī ar citām kultūrām. Tas bija iespējams, jo līdz jūras līmeņa paaugstināšanās brīdim 6000 gadus atpakaļ zemes tilts savienoja Austrāliju ar Jaungvineju. Arī ķīniešu un indiešu tirgotāji, kā arī indonēziešu zvejnieki vairāku gadsimtu laikā ir viesojušies Austrālijā. Liecības par šiem "ciemiņiem" ir atstātas aborigēnu zīmējumos uz klinšu sienām. Papildu liecība par šiem tirdzniecības sakariem ir dingo, kura priekštecis ir mājas suns. Tos visticamāk Austrālijā ieveda Dienvidaustrumāzijas jūrnieki.

Eiropā, vēl pirms Austrālijas atklāšanas, daudzi uzskatīja ka pastāv Dienvidu kontinents. Šī noslēpumainā zeme tika saukta par "Dienvidzemi" (latīņu: Terra australis). Arī Marko Polo, kuģojot 1292. gadā no Ķīnas atpakaļ uz mājām Venēcijā, bija dzirdējis par zemi, kur ir daudz zelta, un tā atrodas uz dienvidiem no Javas salas. Iespējams, ka jau 16. gadsimtā Austrālijas krastus sasniedza portugāļu, franču un spāņu jūrnieki. Droši ir zināms, ka 1606. gadā nīderlandiešu jūrasbraucējs Vilems Janss (Willem Jansz) sasniedza Jorkas raga pussalas krastus, bet 1616. gadā cits nīderlandietis Dirks Hartogs (Dirck Hartog) izsēdās Austrālijas rietumkrastā Stīppointa apkārtnē. 1629. gada jūlijā Nīderlandes Austrumindijas kompānijas tirdzniecības kuģis "Batavia" nonāca Rietumaustrālijā, bet tās kapteinis Frankoiss Pelsārts (François Pelsaert) atklājumu neuzskatīja par būtisku. Nīderlandes jūrasbraucēji bija atklājuši lielu daļu no Rietum- un Dienvidaustrālijas krastiem, bet galu galā Rietumaustrāliju jeb tā saukto Jauno Holandi atzina par kolonizēšanai nepiemērotu. Tikai 1642. gadā Nīderlandes Austrumindijas kompānija nolēma doties ekspedīcijās, lai veiktu plānotu Austrālijas izpēti. Abels Tasmans atklāja Van Dīmena Zemi (mūsdienās Tasmanija), bet 1644. gadā izpētīja ziemeļu krastu. 1696. gadā tika veikta vēl viena ekspedīcija, kuras laikā Vilems de Vlaminghs (Willem de Vlamingh) kartēja Austrālijas rietumkrasts.

1770. gada 28. aprīlī angļu jūrasbraucējs Džeimss Kuks sasniedza auglīgo Austrālijas austrumu krastu. To Kuks pasludināja par Lielbritānijas Karalistes īpašumu un nosauca par Jaundienvidvelsu. Viņš izpētīja austrumu krastu aptuveni 3000 km garumā. Pēc Ziemeļamerikas koloniju zaudēšanas 1776. gadā, kad Amerikas Savienotās Valstis ieguva neatkarību, angļu valdība nolēma meklēt jaunas teritorijas, kur izveidot katorgas koloniju un izsūtīt noziedzniekus no Lielbritānijas. Šim mērķim tika izvēlēta Austrālija, kur turpmāk tika vesti noziedznieki pat par nelieliem likumpārkāpumiem. 1788. gada 26. janvārī Austrālijā ieradās pirmie 11 kuģi ar noziedzniekiem, tā sauktā, "First Fleet". Tos vadīja Artūrs Filips (Arthur Phillip) un viņi izsēdās Portdžeksonas līcī. Jaunās apmetnes nosaukums bija Sidneja, par godu Lielbritānijas iekšlietu ministram Lordam Sidnejam (Lord Sydney). Līdz 1868. gadam uz Austrāliju bija nosūtīti aptuveni 160 tūkstoši noziedznieki.

1792. gadā arī franči nosūtīja ekspedīciju uz Tasmaniju, lai izpētītu salu. Tulīt pēc tam, cik vien ātri iespējams, briti nolēma pirmie kolonizēt Tasmanijas salu. 1803. gadā Derventas upes krastos viņi dibināja Hobārtu, bet gadu vēlāk Tamaras upes krastos – Džordžtaunu. 1813. gadā Gregorijs Blekslends (Gregory Blaxland), Viljamss Lovsons (William Lawson) un Viljams Čārlzs Ventvorts (William Charles Wentworth) pirmo reizi šķersoja Zilos kalnus, kuri atrodas uz rietumiem no Sidnejas. Tas veicināja apmetņu dibināšanu arī Austrālijas iekšienē. 1824. gadā tika dibināta nākošā noziedznieku kolonija - Brisbena. To dibināja, lai noziedznieki nekoncentrētos tikai vienā vietā. Tādā veida centās uzlabot drošību. 1825. gadā Van Dīmena Zeme (Tasmanija) tika pasludināta par neatkarīgu koloniju. Tā kā uz ziemeļiem no Brisbenas atradās auglīga zeme, tad līdz pat 1842. gadam tur tika dibināta viena apmetne pēc otras. 1859. gadā tika proklamēta Kvīnslenda, no Jaundienvidvelsas neatkarīga kolonija. 1835. gadā no Tasmanijas aborigēniem tika nopirkta 240 hektāru liela teritorija pie Portfilipa līča, kur vēlāk tika dibināta Melburna. Lai gan šis darījums bija nelikumīgs, tas palīdzēja risināt problēmas ar strauji augošo iedzīvotāju skaitu. 1851. gadā Viktorija kļuva par neatkarīgu koloniju no Jaundienvidvelsas. Jaundienvidvelsa sākotnēji aizņēma visu kontinenta austrumu daļu, tikai kontinenta rietumos esošā Jaunā Holande nebija Lielbritānijas Karalistes pakļautībā. Lai novērstu iespējamos draudus, ka Austrālijas rietumus varētu kolonizēt Francija, angļi 1826. gadā dibināja Olbani pilsētu gandrīz vai pašā rietumu krastā. 1829. gadā tika dibināta Pērta un Jaunā Holande nonāca Lielbritānijas kontrolē. Vēlāk Jaunā Holande tika pārdēvēta par Rietumaustrāliju. Lai gan sākotnēji uz Rietumaustrāliju nesūtīja notiesātos noziedzniekus, 1850. gadā tos tomēr sāka sūtīt arī šeit, jo tādā veidā tika pie lēta darbaspēka. Dienvidaustrālija bija vienīgā kolonija, kuru izveidoja ar domu, ka tur netiks sūtīti noziedznieki. 1836. gadā tika dibināta Adelaida un tajā pašā gadā Dienvidaustrālija kļuva par Lielbritānijas provinci. Austrālija līdz pat 19. gadsimta vidum bija beztiesīga "balto" katorga. Kolonizatori aborigēnus vai nu padzina uz dzīvei maz piemērotiem apvidiem, vai nu iznīcināja. Līdz 1870. gadam Tasmanijas pirmiedzīvotāji bija iznīcināti pilnībā.

1851. gada 22. augustā Viktorijā uz ziemeļaustrumiem no Melburnas tika atrasts zelts. Pēc tam sākās zelta drudzis. 1854. gada novembrī kalnraču ciematā Balaratā izcēlās tā sauktie Eureka Stockade nemieri. Nemiernieki pieprasīja demokrātiskas reformas, tomēr 1854. gada 3. decembrī Lielbritānijas armija un vietējā policija apspieda nemierniekus. Zelta drudža laikā iedzīvotāju skaits Austrālijā pieauga gandrīz trīskārt, jo tagad cilvēki devās turp brīvprātīgi, cerībā atrast zeltu. Līdz ar to tā turpmāk vairs netika izmantota kā noziedznieku izsūtījuma vieta, un ceļš uz vienotas nācijas izveidi bija vaļā. No 1855. līdz 1890. gadam atsevišķām kolonijām tika piešķirta priviliģēta valdība, tādējādi iegūstot lielāku neatkarību no Lielbritānijas impērijas. Tomēr Lielbritānijas valdība saglabāja kontroli pār ārpolitiku, aizsardzību un ārējo tirdzniecību. 1898. gadā norisinājās plašs streiks, dziesma "Waltzing Matilda" kļuva par slepeno Austrālijas himnu. Kolonijas sāka apsvērt domu apvienoties vienā kopīgā valstī.

1901. gada 1. janvārī, apvienojoties 6 kolonijām federācijā, tika izveidota Austrālijas Savienība. Par galvaspilsētu pasludināja Melburnu. 1907. gada 26. septembrī Austrālijas federālā valdība ieguva domīnijas stautusu, gandrīz pilnībā iegūstot neatkarību no Apvienotās Karalistes. Domīnijas statuss saglabājās līdz 1947. gadam. 1911. gadā tika uzsākts projekts par galvaspilsētas pārvietošanu no Melburnas uz Kanberu. Tika izveidota speciāla Austrālijas galvaspilsētas teritorija. Kanbera tika mākslīgi celta starp abām lielākajām Austrālijas pilsētām (Melburnu un Sidneju) kā kompromiss. Līdz 1927. gadam, kamēr tika celta Kanbera, valsts valdība joprojām mitinājās Melburnā. Austrālija bija kļuvusi par vienu no lielākajām pasaules valstīm un drīz par valsti, kurai bija kolonijas (1906. gadā Austrālija no Apvienotās Karalistes ieguva Austrālijas Papua, bet 1920. gadā Tautu Savienība piešķīra mandātu uz bijušajām Vācijas kolonijām Jaungvineju un Nauru).

Pirmajā pasaules karā piedalījās arī Austrālijas un Jaunzēlandes armiju korpuss, izrādot lojalitāti Apvienotajai Karalistei. Otrajā pasaules karā Austrālija bija antihitleriskās koalīcijas locekle. Austrālijas teritorijā tika izvietotas Savienoto Valstu gaisa un jūras kara bāzes, rūpniecība pārorientējās uz kara pasūtījumiem. Pēc kara Austrālija centās atgūt Apvienotās Karalistes zaudētās pozīcijas Dienvidaustrumāzijā, pastiprinājās Savienoto Valstu ietekme. Austrālija bija iesaistījusies Savienoto Valstu intervencijā Korejā (1950-1953), angļu koloniālajā karā Malajā (1965-1971), kā arī Savienoto Valstu agresijā Vjetnamā. Ārpolitikā Austrālijas Leiboristu partijas valdība centās īstenot neatkarīgu kursu, vēršoties pret bruņošanās, īpaši kodolbruņošanās paplašināšanu. Kopš 1945. gada Austrālija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) locekle, kopš 1951. gada 1. septembra arī ANZUS (Austrālijas, Jaunzēlandes un ASV Klusā reģiona drošības savienība) locekle. ANZUS vienošanās noslēgta Austrālijas galvaspilsētā Kanberā. Visbeidzot kopš 1966. gada Austrālija ir arī Āzijas un Klusā okeāna padomes locekle.

Sports

Sportam ir liela nozīme Austrālijas kultūras dzīvē. Aptuveni 24% no iedzīvotājiem, kuri ir vecāki par 15 gadiem, regulāri nodarbojas ar sporta aktivitātēm. Austrālijā no komandu sporta veidiem lielā cieņā ir regbijs. Arī austrāliešu futbols ir ieguvis lielu popularitāti.
Kopš 1905. gada katru gadu viens no četriem Grand Slam tenisa turnīriem notiek Austrālijā. Austrālijas Atklātais čempionāts tenisā tiek rīkots Melburnā. Regulāri tiek organizēts arī Formula 1 čempionāta Austrālijas Grand Prix posms. No 1985. līdz 1995. gadam tas notika Adelaidas ielu trasē, bet kopš 1996. gada Austrālijas Grand Prix tiek rīkots Albertparkā.
Austrālijas olimpiskā komanda ir piedalījusies ikvienās mūsdienu Vasaras Olimpiskajās spēlēs. Divas reizes tās ir organizētas arī Austrālijā. 1956. gada Vasaras Olimpiskās spēles tika rīkotas Melburnā, bet 2000. gada Vasaras Olimpiskās spēles – Sidnejā.

Austrālijas rekordi

  • Karstākā dienvidu puslodes vieta – Marble Bar, Rietumaustrālijā. Maksimālā temperatūra šeit sasniedz +49,2° С, bet no 1923.gada 31.oktobra līdz 1924.gada 7.aprīlim 160 dienas gaisa temperatūra nenokrita zemāk par +37,8° С.
  • “Akmens viļņa” klints netālu no Pertas – viena no senākajām pasaulē, tā ir vairāk kā 3 miljardus gadu sena.
  • Eira ezers - “sausākais” ezers pasaulē, tā lielākā daļa ir bez ūdens, un gultni klāj vairāk kā 4 m biezs sāls slānis.
  • Pasaulē lielākā smilšu sala – Freizera sala. Vienas kāpas garums šajā salā sasniedz 120 km.
  • Dziļākais zemūdens kanjons pasaulē atrodas uz dienvidiem no Esperansas pilsētas Rietumaustrālijā. Tā garums ir ap 40 km, platums 32 km, dziļums 1800 m.
  • Vecākais no datētajiem meteorītiem ir Merčisona meteorīts, kas nokritis Viktorijas štatā. Ir pieņēmums, ka tas ir senāks par Saules sistēmu.
  • Pasaulē lielākā atklātā zelta un niķeļa ieguves vieta ir raktuves Kalgurli pilsētas rajonā, bet lielākais dimantu ieguves rajons pasaulē ir Kimberlijas rajons.
  • Lielākais pasaules opāls Mistress of Glengarry (1520 karāti), atrasts 1972.gada 4. februārī Lightning Ridge rajonā Jaundienvidvelsā.
  • Lielākais zelta gabals Stove Halterman – lielā šīfera slānekļa gabalā 235,14 kg atrasts 1872.gada 19.oktobrī Cerības zvaigznes rakstuvēs Hillendas rajonā Jaundienvidvelsā. Tajā atradās 82,11 kg tīra zelta.
  • Lielākais zelta tīrradņa gabals Desired Wanderer (70,92 kg, 69,92 kg tīra zelta) atrasts 1869.gadā Moliagulas rajonā Viktorijas štatā.
  • Vislielākais stacionārais ekrāns (35,72 x 29,57 m) uzstādīts Panasonic Imax Fieche kinoteātrī Darling Harbour Sidnejā.
  • Stāvākais dzelzceļš pasaulē – Katoomba Scenic – atrodas Zilajos kalnos Jaundienvidvelsā. Tā slīpums ir 1:0,82. Brauciens ar funikulieri aizņem 1 minūti 40 sekundes. Katru gadu pārvadā 420 tūkstošus pasažieru.
  • Pasaulē garākais stiepļu žogs, ar ko apņemti galvenie aitkopības rajoni Austrālijā stiepjas 5531 km garumā. Žogu augstums 1,8 m. Dziļumā tie ierakti 30 cm, lai zem žogiem neieraktos savvaļas dingo suņi.

© Tūrisma firma "Ar-Tur", 2001 – 2017

Top.LV
Latvijas Reitingi