Informācija par Slovākiju

Valsts uzbūve:
parlamentāra republika, dibināta 1993. gada 1. janvārī. ANO, EDSO, EP locekle. NATO un ES (no 01.05.02004.).
Platība:
49 035 km2.
Kaimiņvalstis:
Ukraina (95,8 km), Polija (508,2 km), Ungārija (630,9 km), Austrija (115,3 km), Čehija (261,3 km).
Iedzīvotāji:
5,310 mlj.
Galvaspilsēta:
Bratislava.
Administratīvais iedalījums:
8 reģioni - Bratislavas, Trnavas, Nitras, Trenčinas, Žilinas, Banska Bistricas, Prešovas, Košices.
Laiks:
2. laika josla, - 1 st. no Latvijas laika, no marta līdz oktobrim - vasaras laiks.
Valūta:
Eiro (EUR), kopš 01.01.2009
Braukšanas ātrums:
Apdzīvotās vietās 50 km/h, ārpus apdzīvotām vietām 90 km/h, uz automaģistrālēm 110 km/h.
Ceļi:
valstī ceļu kopgarums ir 17 735 km, t.sk., 277 km - automaģistrāles.
Veikalu darba laiks:
P - P 9.00-18.00, lielvaikali līdz 21.00
S 8.00-12.00
Mazie un vidējie veikali strādā ar pusdienu pārtraukumu.
Valsts svētkos veikali un muzeji slēgti.
Restorāni:
Slovākijā > 2000, pusdienas no 3 - 15 EUR.
Dzeramnauda:
Parasti atstāj taksometrā, restorānā (reizēm iekļauta rēķinā). Summu noapaļo.
Muita:
Valstī var ievest 250 cigaretes, 1 l degvīna, 2 l vīna, 0,5 l odekolona.

Valsts svētku dienas

01.01 – Slovākijas republikas diena, Jaunais gads.
06.01 – Zvaigznes jeb 12 apustuļu diena, Trīs karaļu diena.
Lielā Piektdiena.
Lieldienas.
01.05 – Darba svētki
08.05 – Uzvara pār fašismu.
05.07 – Sv. Kirila un Sv. Metodija diena.
23.08 – Nacionālās Atdzimšanas diena.
01.09 – Konstitūcijas diena.
01.11 – Visu svēto diena.
25.12 – Ziemassvētki.
26.12 – Otrie Ziemassvētki.

Slovāku virtuve

Slovāku virtuve balstās uz nacionālām tradīcijām, kam raksturīga kartupeļu, kāpostu, gaļas, piena produktu un putras lietošana. Par putru slovāki vēl 20. gs. sākumā teica “kaša – mati naša”. Auglīgajos līdzenumos un ielejās liela nozīme bija kukurūzai. To ēda ceptu, vārītu ar medu un magonēm, kā maizi un putru.

Zupas galvenokārt bija biezas, ar garšvielām, krējumu un taukiem. Vispopulārākā ir kāpostu zupa, kartupeļu, pupiņu, sēņu un lēcu zupas. Senas tradīcijas ir medījumu un zivju pagatavošanā. Firmas ēdiens arī mūsdienās ir zoss cepetis ar kartupeļu plāceņiem.

Slovāki mīl kartupeļu un miltu klimpas, kam pēc vārīšanas pievieno brinzu, biezpienu, sautētus kāpostus vai olas. Saldajā pasniedz vareņņikus ar biezpienu, augļiem un džemu, apbērtus ar magonēm, riekstiem, pārlietus ar kausētu sviestu. Īpaši populāri ir piena produkti, piemēram, brinza – aitas siers (arī ceptā veidā). Īsta māksla ir pagatavot zincicu no nesālīta aitas siera un aitas piena: čuguna katliņu liek uz atklātas uguns līdz piens uzvārās. Šķidrums iztek, to nolej un atlikušo masu atdzesē, pasniedz galdā.

Salātus parasti vasarā gatavo no gurķiem un tomātiem, ziemā – no marinētiem kāpostiem. Karstie ēdieni – tradicionālā kāpostu zupa, ko ilgi gatavo uz lēnas uguns no skābiem kāpostiem un žāvētas gaļas. Bieži pievieno krējumu; pupu zupa ar desu. Deserts – pankūkas ar šokolādi, džemu, krējumu, pārlietas ar skābu vai saldu krējumu. Strūdele – ābolu pīrāgs, augļu torte, pārklāta ar želeju – ovocne rezy. Kafija – tradicionāla ir stipra turku kafija, ekspresso, kapučīno, vīnes kafija ar saldo krējumu un karsta šokolāde. Arī tēja tiek pasniegta visos iespējamos veidos – melnā, augļu, ar citronu, ar pienu...

Alkoholiskie dzērieni Labu galdu grezno vīns. A Slovākijā specializējas Tokajas vīna ražošanā. Vīnogas Bratislavas apkārtnē dod ražu vieglam baltajam un sarkanajam vīnam.

Palenka – degvīns. No plūmēm ražoto sauc par Sļivovicu, no kadiķiem – Borovička. Atsevišķos rajonos degvīnam pievieno ārstnieciskās zālītes, kas tam piešķir specifisku garšu un aromātu.

Slovākijā ražo daudzu šķirņu alu. Tas nav tik slavens kā čehu alus, bet vietējo alusdarītavu ražojumi nav slikti. Slovāki priekšroku dod Smadny Monk (Izslāpušais mūks), Zlaty Bazant (Zelta fazāns).

Par tipiskiem slovāku krodziņiem var saukt “kolibas” un “šalašas”, iekārtotus tradicionālā stilā, kur pasūtīto ēdienu gatavo jūsu acu priekšā, fonā skanot nacionālajai mūzikai.

© Tūrisma firma "Ar-Tur", 2001-2012

Top.LV Latvijas Reitingi

Tūrisma firmas "Ar-Tur" interneta vietni izstrādāja, pilnveidoja un optimizēja Zigurds Gavars, html-advisor.com